Poto un Kabengo
Poto un Kabengo ir dzejas antoloģija, ko sarakstījusi godalgotā spāņu aktrise, modele, dzejniece un autore Alehandra Vanesa. Darbu 2015. gadā publicēja izdevniecība Valparaíso. Baidoties sniegt priekšskatījumu par šīs grāmatas kopsavilkumu, kopsavilkumu vai skaidrojumu, ir pašsaprotami, ka Poto un Kabengo Tā ir neobjektīva biogrāfija, lekcija par vārdu spēli un mīlestības vēstule valodai.
No pirmā acu uzmetiena un nezinot aiz muguras vēsturi Poto un Kabengo, Varētu šķist, ka tas ir dīvains, kļūdains dzejoļu krājums, kurā ir vairākas gramatikas kļūdas. tomēr Šis nosaukums sastāda apzīmēto pret apzīmētāju un atrod veidu, kā paziņot ziņojumu ārpus noteiktas valodas iezīmētās līnijas., izmantojot vācu, angļu, spāņu valodu maisījumus un kaut ko jaunu.
Izcelsme Poto un Kabengo
Dzejoļu krājums autors Alehandra Vanessa pārmaiņus stāsta divus stāstus: savu un Greisas un Virdžīnijas Kenedijas stāstus, dvīņu pāris, kuri smagas sociālās izolācijas dēļ radīja savu valodu, lai sazinātos savā starpā. Greisa un Virdžīnija ir dzimušas 1970. gadā Kolumbusā, Džordžijas štatā. Viņu pirmās stundas bija normālas, viņi turēja galvu un veidoja acu kontaktu ar vecākiem.
Tomēr, Neilgi pēc tam viņus piedzīvoja krampji, un viņu tēvs domāja, ka viņi cieš no kāda veida garīgās atpalicības.. Baidoties no ļaunākā, vīrietis lūdza ārstam noteikt diagnozi, un viņš tikai apstiprināja savas bailes. Lai aizsargātu savas meitenes, Kenedija kungs tās izolēja no pasaules. Neapmierināts ar to, viņa iespējamā stāvokļa dēļ gan tēvs, gan viņa sieva atstāja savus mazuļus likteņa varā.
Kā iemācīties runāt, ja neviens ar tevi nerunā?
Abi Greisas un Virdžīnijas vecāki strādāja ārpus mājas, tāpēc atstāja savas meitas vecmāmiņas aprūpē., kurš runāja tikai vāciski. Lai gan sirmgalve rūpējās par visām dvīņu pamatvajadzībām, viņa nespēlējās un ar viņiem nekontaktējās, radot nepieciešamību mazajiem pašiem atrast savs saziņas veids, jo viņi nevarēja ne uz skolu, ne aiziet. arī māja.
Tēvs nolēma viņus nesūtīt uz skolu pēc tam, kad uzzināja, ka viņiem ir izveidojusies jauna valoda, ko viņš uzskatīja par progresu garīgās atpalicības jomā. Taču, kad vīrietis zaudēja darbu un bezdarba birojā runāja par ģimeni, sociālais darbinieks viņam ieteica vest meitas pie logopēda. Tādējādi viņi tika nogādāti Sandjego bērnu slimnīcā.
Nepatiesas diagnozes atklāšana
Slimnīcā ģimene satika terapeiti Aleksu Kraci, kura viņiem to nekavējoties pastāstīja Virdžīnijai un Greisai bija normāls intelekta līmenis, pat virs vidējā, jo viņi bija izgudrojuši pilnīgi jaunu valodu un ļoti sarežģīti. To viņi runāja ļoti ātri, staccato ritmu ar vācu valodas īpašībām, ļoti vāju angļu valodu un citas skaņas.
Šie elementi, pievienots tās neoloģismiem un dažādām īpatnējām gramatikas modalitātēm, Tie ir tie, kurus Alehandra Vanesa izmanto, veidojot katru dzejoli. Tas ir vismaz tā elementārākā sastāva ziņā, proti: ātrā ritma, vārdu spēļu, oriģinālo lingvistisko kompozīciju un neparasto valodas lietojumu ievērošana.
Emocionālais zīmogs runāšanai bez parastiem vārdiem
Alehandra Vanesa Viņa norāda, ka, uzzinot stāstu par Kenedija dvīņiem, viņa jutās identificēta ar viņu jūtām, jo viņa pati bija pārdzīvojusi stresa krīzi, kas vairākus mēnešus viņai liedza sazināties ar apkārtējiem cilvēkiem.
Tad, Viņa sāka domāt par jaunu veidu, kā skatīties uz valodu, izdomājot vārdus sev un saviem draugiem.. Pēc autora domām, katrs cilvēks runā savā valodā, viņam ir savas raksturīgās formas, formulas, kuras jārespektē, runājot ar citiem.
Kādā intervijā kāds viņai jautāja, kāpēc viņa izvēlējusies stāstu par Poto un Kabengo, ja viņa nerunā ne vāciski, ne angliski vai valodā, ko izdomājuši dvīņi viņu grāmatā. Šajā sakarā viņa atbildēja: "Visas šīs valodas krustojas dzejoļu krājumā, pantu vidū, mulsinošā veidā, ar nolūku arī mulsināt lasītāju.”
Virdžīnijas un Greisas sarunas piemērs
“Grace: Cabengo, padem manibadu peeta.
Virdžīnija: Doan nee bada tengkmatt, Poto.
Dzejas paraugs, ko var atrast Poto un Kabengo
“Ar rokām vēl slapjām”
“Māte sastāda ciparus: seši seši pieci nulle
septiņi deviņi četri četri viens,
jūsu izsauktais numurs neeksistē,
pārbaudiet to vēlreiz.
Atkal seši seši pieci nulle septiņi deviņi četri viens,
par vienu mazāk.
Ar katru toni interpretējiet
ko viņš ēd, ko viņš svīst, kāds veļas mīkstinātājs, ko.
Uzreiz saruna pārvēršas citā stāstā:
viens Dievam,
Dieva labā,
Dievs,
noveska
ES nē.
Y.
Telefons, uz grīdas.
"Rokas ir sausas."
Par autoru
Alehandra Vanesa Jurado Bueno dzimusi 16. gada 1981. maijā Kordovā, Spānijā. Viņš absolvējis Spāņu filoloģiju Kordovas Universitātē, sperot pirmos literāros soļus dzejas darbnīcā, kuru koordinēja Pablo Garsija Kasado. Kordovas Casa del Ciprés. Viņas kā dzejnieces darbs ir publicēts tādos medijos kā Vandālisma meistars, kailā sala, salamandra, Müsu, Audekla šūpuļtīkls, Prima littera, Mīnotauru piezīmju grāmatiņas o Grāmatzīme.
Viņa darbi ir tulkoti angļu un itāļu valodā, un viņš ir ieguvis tādas atzinības kā pirmā balva par Sueños de San Valentín (2021), Pirmā vieta Adamuz pilsētas domes III dzejas konkursā. (2007), II Cardenal Salazar īsfilmas konkursa otrā balva (2004) un Andalūzijas Džovena dzejas balva (2004).
Citas Alehandras Vanesas grāmatas
Dzeja
- Merilina gribēja būt Marisola (2009);
- Pidžamu ballīte (2005);
- Brevas novas (2004);
- mūķeņu skola (2005).
Iekļaušana antoloģijās
- Radio Varšava. Jaunās dzejas paraugs no Kordovas (2004);
- Lai spēks ir ar tevi (2005);
- Spinneri (2006);
- Poētiskās ceturtdienas II (2007);
- Būt nomalē ir arī būt iekšā: desmit gadi The Outskirts (2007);
- Krabju naktis (2008);
- Skūpsta antoloģija, jaunākā spāņu dzeja (2009);
- Sais: deviņpadsmit dzejnieki no La Bella Warsaw (2010);
- Dzīve priekšā (2012).
Stāstījums
- Bubulis (2006).