kopīgs stāsts (Plaza & Janés, 2023) ir Jūlijas Navarro grāmata aptver vairākus žanrus. No esejas, vēstures un hronikas līdz biogrāfijai. Jo tas ir intīms stāsts, kurā spāņu rakstniece pārdomā sievietes lomu vēsturē un vīriešu ietekmi uz viņu.
No sievietes viedokļa Tā kā prioritāte cenšas atrast kopsaucēju, kas pieļauj tuvināšanos starp vīriešiem un sievietēm. Tā kā sievieti vairs nav iespējams ignorēt, arī vīrieti nevar noniecināt. Tāpēc šī grāmata ir tikšanās stāsts vēsturē, kurā piedalās abi.
Kopīgs stāsts: stāsts par tikšanos
saskaņas meklējumos
kopīgs stāsts Tas ir diezgan personisks autores stāsts, viena no viņas intīmākajām grāmatām, par kuru Džūlija Navarro noteikti ir daudz domājusi. Tas apvieno pārdomas, izdomātus stāstus un citus patiesus stāstus no sievietēm vēsturē. Viņš dodas ceļojumā, kurā pāri visam valda harmonija, bet arī atmiņa un taisnīgums.
Tas ir iekļaušanas darbs laikā, kad dažas grupas ir apņēmības pilnas nošķirt otru pusi iedzīvotāju. Bet patiesība ir tāda, ka bez viņiem viņi nevar sasniegt pilnīgu vienlīdzību. Atgriezties pie tā, kas ir darīts ar sievietēm tik daudzus gadus, nozīmē spert soļus atpakaļ tie neļauj redzēt pilnu ainu, ne arī neļauj atzīt sievietes un patiesu autonomiju. Bet tas ir cits stāsts.
Džūlija Navarro stāsta par sieviešu pieredzi sociālajās aprindās, kurās bija arī vīrieši, un daži no viņiem bija izcili (un otrādi). Meklējiet tikšanās punktu starp divu pastāvīgi atdalītu dzimumu kopīgo vēsturi par sievišķā pakļaušanu vīrišķajam vēstures gaitā. Kaut kas smieklīgs un paradoksāls, jo sieviešu un sieviešu tēlu ir daudz un tie vienmēr ir bijuši, lai gan lielākoties viņi ir aizmirsti, atstāti novārtā vai norādīti sliktā nozīmē.
Ar viņiem, bez viņiem, viņiem, viņu priekšā
Tāpat lielajiem vīriešu varoņiem vēsturē ir bijis atbalsts, kompānija vai līdziniece sieviete. Viņš runā par Kleopatru un arī par Cēzaru vai Marko Antonio, par Frīdu Kalo un Djego Riveru, par Helēnu no Trojas un Parīzes vai par tik pārpasaulīgiem rakstniekiem kā Simona de Bovuāra vai Virdžīnija Vulfa attiecīgi pārī ar Žanu Polu Sartru un Leonardu Vulfu. protams arī mēs atrodam daudzus citus rakstniekus, kā arī zinātnieces, karalienes, varoņus, kas motivēja politiskās un sociālās pārmaiņas...
Sieviešu dzīves anonīmā vai iekšējā vēstures vēsturē, kā arī Vēsture ar lielo burtu ir plūdušas paralēli vīriešu dzīvei. Kas notiek, tas ir sievietes viņiem ir bijušas stimuls, un no pretējās pozīcijas viņas ir ierobežojušas sieviešu gribu un iespējas Vairumā gadījumu. Tomēr Navarro to neuzrāda kā cīņu, bet gan kā pierādījumu tam, ka pēdējās desmitgadēs sabiedrība ir mainījusies ātrāk nekā jebkad agrāk. Lai gan vēl tāls ceļš ejams, īpaši vietās, kur nav labklājības valsts.
Džūlija Navarro apgalvo sievietes lomu pagātnē, bet pieņem kopīgu skatījumu uz tagadni un nākotni. Kā vēsta apakšvirsraksts, tas ir redzējums no visiem rakursiem "ar viņiem, bez viņiem, viņiem, viņiem priekšā", turklāt ar ļoti izklaidējošu un aizkustinošu stilu, izmantojot iespēju pietuvoties ne tikai politiskajam laukam, bet arī literatūras, filozofijas, zinātnes vai mākslas pasaulei.
Secinājumi
Vīrišķā kompānija, ko sievietes stāstā bija viņus ietekmējušas loģiskā veidā. Šī grāmata ir cieņa un svarīgs solis, lai uzzinātu, cik lielā mērā vīrieši ir ietekmējuši viņus kā profesionāļus un cilvēka attīstību. Tas ir interesants teksts no autores skatpunkta, kura izmanto savas grāmatas, studijas un meditācijas, ar kurām viņa dalās ar lasītājiem, vēloties parādīt stāstu, kurā katram bija sava vieta, lai gan lielākoties viņi ne vienmēr bija pārstāvēti vienādi. kopīgs stāsts tā ir tiešraides tūre ar vienkārši neticamām sievietēm, kuras veica vairāk ceļojumu nekā glāstu.
Par autoru
Džūlija Navarro (Madride, 1953) ir žurnāliste un rakstniece pazīstama ar saviem īpaši vēsturiskajiem romāniem. Lai gan viņš pusi dzīves ir pavadījis, analizējot Spānijas aktuālos notikumus un strādājis dažādos formātos un plašsaziņas līdzekļos, piemēram, Europa Press, Cadena SER o COPE. Starp viņa darbiem ir arī žurnālistikas un politiskās grāmatas, kurās padziļināti apskatīta Spānijas pāreja.
Kas attiecas uz viņa romāniem, tie ir publicēti desmitiem valstu un Pasaki, kas es esmu (2010) ir pielāgots televīzijas seriālam. Citi daiļliteratūras darbi ir Svētās drānas brālība (2004), Uguns, es jau esmu miris (2013), Jūs nenogalināsiet (2018) vai No nekurienes (2021). Tāpat starp viņa saņemtajām balvām ir Kartahenas pilsētas balva, Kordovas pilsētas balva vai Kvelēra balva.