David B Gil | Fotogrāfija: autora vietne.
Deivids B. Gils Viņš ir no Kadisas un absolvējis žurnālistiku. Tas sākās pašizdošana pirmais romāns, El partizāns ķiršu koka ēnā, kurš bija finālists Fernando Lara balva un tas bija pirmais pašpublicētais nosaukums, kas ieguva balvu viņa libris Vēsturiskais romāns. tad viņi nāca Binārā dieva bērni, balvas finālists Ignotus y Astoņi miljoniem dievu kas ieguva X Hislibris balvu kā labākais romāns spāņu valodā. Pagājušā gada maijā viņš publicēja kalts vētrā. Viņš mums stāsta par viņu šajā intervija Es ļoti pateicos par veltīto laiku un laipnību
Deivids B. Gils — intervija
- ACTUALIDAD LITERATURA: Jūsu jaunākajam romānam ir nosaukums kalts vētrā. Ko jūs par to pastāstāt un no kurienes radās ideja?
DEIVIDS B. GILS: Tas ir autora romāns klasiska izmeklēšana un noslēpumainība savā pieejā, bet netipiska savā vidē, jo tas attīstās XNUMX. gadsimta lauku Japāna. Man ir grūti noteikt manu romānu pamatideju izcelsmi. Es iedomājos, ka, kā jau visiem autoriem, tie rodas no tā piederību, ietekmju, atsauču un kuriozu viļņa, kas virmo mūsu galvās. Gadījumā, ja kalts vētrā nepārprotami saistās ar maniem iepriekšējiem darbiem, jo to visu centrā ir a noslēpums kas kalpo kā stāstījuma dzinējs.
- AL: Vai jūs varat atgriezties pie pirmās izlasītās grāmatas? Un pirmais stāsts, ko jūs uzrakstījāt?
DBG: Iespējams, pirmā grāmata, ko es izlasīju pati, būtu dažas Asteriksa komikss, Boloņa o Tintins. Vecāki man tos lasīja un, acīmredzot, trīs gadu vecumā jau bija ierasts redzēt mani ar komiksu rokās.
Pirmais stāsts, ko es uzrakstīju, noteikti bija daži eseja skolai, kas parasti ir pirmie strukturētie stāsti, ar kuriem mēs visi saskaramies. Es turpināju rakstīt stāsti pati visu skolas un universitātes gadu garumā, bet tie bija īsi, ne vairāk kā piecas lappuses. Pirmais teksts stāstījums plats ar ko es saskāros, bija Karavīrs ķiršu koka ēnā.
- AL: Galvenais rakstnieks? Jūs varat izvēlēties vairākus un visus laikmetus.
DBG: Protams, mums visiem ir dažādas ietekmes, dažas apzinātākas nekā citas. Tas, kurš manī iedēstīja aizraušanos ar stāstījumu, bija J. R. R. Tolkīns, no kuras es uzzināju, ka grāmatai var būt dzīve ārpus tās pašas lappusēm. Prozas un literārā stila līmenī skaidrs referents ir Gabriel García Márquez, kā arī stāsta struktūras un varoņu uzbūves ziņā, Alan Moore y Naoki Urasava.
- AL: Kādu grāmatas varoni tu būtu vēlējies satikt un izveidot?
DBG: Droši vien Drakula, elegantākais nelietis literatūras vēsturē.
- AL: Vai ir kādi īpaši ieradumi vai paradumi, ja runa ir par rakstīšanu vai lasīšanu?
DBG: Soja rakstnieks pasūtīts. Rakstot man patīk, ja viss nepieciešamais ir pa rokai un savās vietās. Arī Es parasti lasu pusstundu pirms rakstīšanas dienas; ne vienmēr pievilcīgs stāsts vai saistīts ar to, ko rakstu, bet gan autors, kurš izceļas ar labu prozu. atzīmē mani a izcilības latiņa sasniegt un palīdz man atbrīvoties no manieres.
- AL: Un vēlamā vieta un laiks, lai to izdarītu?
DBG: Rakstīšana ir mans darbs, tāpēc tas nav izvēles jautājums. pulksten 9 Sēžu kabinetā un diena ir ieilgusi līdz 15:XNUMX.. Īpaši intensīvos rakstīšanas periodos, parasti, kad es tuvojos manuskripta beigām, es varu arī rakstīt brīvdienās kur tas mani aizķer.
- AL: Vai ir citi žanri, kas jums patīk?
DBG: Protams. ziņkārīgi Es esmu vairāk zinātniskās fantastikas lasītājs, nevis vēsturisks romāns. Bet es patērēju visdažādākos stāstus visdažādākajos medijos: romānos, komiksos, filmās, TV, videospēlēs, anime... Es nenoslēdzos nevienam dzimumam; ja stāsts ir labs, mani var aizraut vēsturiska fantastika, fantāzija, trilleris vai romantika.
- AL: Ko jūs tagad lasāt? Un rakstīšana?
DBG: Es parasti lasu vairākas lietas tajā pašā laikā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc es esmu lēns lasītājs. ES lasu Ilium, tad Mario Vilens, kas, manuprāt, ir dokumentācijas un atjaunināšanas darbs Iliada milzīgs. Tengu kauja, autors Stan Sakai, un dažādas grāmatas Dokumentācija.
Par to, ko rakstu, vēl nevar teikt, bet tas nav romāns.
- AL: Kāda, jūsuprāt, ir publicēšanas aina?
DBG: Pretēji prognozēm, pandēmija ir bijusi pagrieziena punkts pārdošanas apjomos, kas ir sākuši palielināties. Tas nenozīmē, ka mēs pēkšņi esam kļuvuši par lasītāju valsti, nedz arī to, ka nozare ir mainījusi savu modeli. Katru gadu joprojām tiek publicēti daudzi nosaukumi, un tirgus ir nelīdzsvarots: Lielākā daļa nosaukumu tiek pārdoti maz vai ļoti maz, un daži pārdod daudz. Šķiet, ka visi ir vienisprātis, ka ir pārāk daudz palaišanas un ka nav vietas, lai konsolidētu a vidus saraksts, taču neviens nevēlas būt pirmais, kas noceļ kāju no akseleratora
- AL: Vai krīzes brīdis, ko mēs piedzīvojam, jums ir grūts, vai arī jūs spēsiet saglabāt kaut ko pozitīvu gan kultūras, gan sociālajā jomā?
DBG: Mūsu rakstnieku priekšrocība ir tāda, ka krīzes laikā mēs varam atkāpties savā pasaulē, radīt paši savu realitāti, vismaz uz dažām stundām dienā. Personīgi tas viss episodio ir bijusi pandēmija auglīga radoši; sliktā daļa notika, kad atdalījāties no tekstapstrādes programmas un ieslēdzāt ziņas.