Sātaniski panti.
Sātaniski panti ir episks maģiskā reālisma romāns, kuru uzrakstījis britu nacionalizētais indiešu autors Salmans Rusdijs. Pēc tā publicēšanas 1988. gadā tā kļuva par vienu no vispretrunīgākajām grāmatām jaunākajā vēsturē, pateicoties ārzemju islāma lietošanai. Patiesībā autors mēģināja ievietot Korānu, kas atklāts Hunajana Ibna Isāaka (809 - 873) izstrādātajā pravieša Muhameda biogrāfijā.
Par autoru Salmanu Rušdi
Ahmeds Salmans Rusdijs dzimis bagātā Kašmiru ģimenē Bombejā, Indijā, 19. gada 1947. jūnijā. Pēc 13 gadu vecuma viņš tika nosūtīts uz Lielbritāniju mācīties prestižajā Regbija skolas internātskolā. 1968. gadā Kembridžas Universitātē King's College ieguvis maģistra grādu (specializējas islāma priekšmetos) vēsturē.
Pirms pievērsties rakstniecībai, Rušdi strādāja reklāmas jomā. Viņa pirmais romāns, Grimuss (1975), iezīmēja karjeras sākumu tikpat izcili, cik pretrunīgi. Viņa otrais romāns, Pusnakts bērni (1980) katapultēja viņu uz literāriem panākumiem un ieguva ievērojamas balvas. Līdz šim Rušdi ir izdevis vienpadsmit romānus, divas grāmatas bērniem, a stāsts un četri ne daiļliteratūras teksti.
Avots Sātaniski panti
Migels Vila Dios (2016) paskaidro Sātana vārsmas un stāsts par trim Korānā minētajām dievietēm, nosaukuma izcelsme. "Šo terminu deviņpadsmitā gadsimta vidū izdomāja Viljams Muirs, lai apzīmētu divus pantus, kurus, iespējams, Muhameds ir iekļāvis sura 53 līdz Izvietošana… Bet vēlāk to aizstāja pravietis pirms Atklāsmes eņģeļa Gabriela aizrādījuma ”.
Islāma tradīcijās šis incidents ir pazīstams kā qiṣṣat al-garānīq, kura vispieņemtākais tulkojums ir "stāsts par celtņiem". Vila to no jauna definē kā "sirēnu stāstu", jo putniem ir sieviešu galvas. Lielākā daļa vēsturnieku norāda, ka Ibn Isšāq galvenie avoti Ibn Hišām (miris 799) un Al-Tabarī (839 - 923) viņa pravieša Muhameda biogrāfijā.
Notikuma nelabvēlīgo arguments
Pravieša Muhameda biogrāfija, ko izstrādāja Ibn Isšaka, tika nodota tikai mutiski, jo neviens rokraksts netika saglabāts. Tādējādi mutvārdu stāvoklis, kad tā pāriet no vienas paaudzes uz nākamo, palielina pētnieku grūtības izsekot konta precizitāti. Cik daudz ir mainīts salīdzinājumā ar sākotnējo stāstījumu? To gandrīz nav iespējams noteikt.
Gandrīz visi musulmaņu zinātnieki starp XNUMX. un XNUMX. gadsimtu notikušo noraidīja; līdz šai dienai ieņemtā pozīcija. Visbiežākais arguments nelabvēļos ir ortodoksālais musulmaņu princips par Bībeles portretu nemaldīgumu Dievišķās Atklāsmes pārraidē. Līdz ar to incidents bija gandrīz pilnībā pazudis, līdz Rusdijs ar savu romānu atkal atjaunoja dilemmu.
Strīds par Sātaniski panti
Patrīcija Bauere, Karola Kempbela un Gabriela Mandere savā rakstā apraksta (Angļu, 2015) pēc romāna publicēšanas atraisītā incidentu secība. Tā kā Rušdi atmaskotais satīriskais stāstījums saniknoja miljoniem musulmaņu visā pasaulē, kuri šo darbu nosauca par zaimošanu. Tik lielā mērā, ka Irānas ajatolla Ruhollah Khomeini mudināja savus sekotājus nogalināt autoru un viņa redakcijas līdzstrādniekus.
Teroristu uzbrukumi un diplomātisko attiecību sabrukums
Vardarbīgas demonstrācijas notika tādās valstīs kā Pakistāna. Romāna eksemplāri tika sadedzināti daudzās islāma valstīs - tostarp Lielbritānijā -, un darbs tika aizliegts daudzās valstīs. Notika pat teroristu uzbrukumi grāmatnīcām, izdevējiem un tulkotājiem tādās valstīs kā Japāna, Anglija, Amerikas Savienotās Valstis, Itālija, Turcija un Norvēģija.
Līdz ar to Eiropas Ekonomikas kopienas vēstnieki atsauca savus vēstniekus no Irānas (un otrādi). Spriedze mazinājās tikai 1998. gadā pēc tam, kad Irāna apturēja fatwa vidū diplomātisko attiecību normalizēšanas procesā ar Apvienoto Karalisti. Neskatoties uz to, līdz šim Rušdi ir izvairījies ceļot uz valstīm, kur viņa grāmata bija aizliegta, un viņa personīgā situācija nekad nav pilnībā normalizējusies.
Salmans Rušdi.
Salmana Rušdi nostāja vētras vidū
Intervijā ar New York Times (publicēts 28. gada 1990. decembrī), indiešu rakstnieks paziņoja:
“Pēdējos divus gadus esmu mēģinājis izskaidrot šo lomu Sātaniski panti tas nekad nebija apvainojoši. Gabriela stāsts ir paralēle tam, kā cilvēku var iznīcināt, zaudējot ticību.
Rushdie piebilst,
"... sapņi, kuros tik skaļš < > tie notiek, tie ir viņu sabrukšanas portreti. Tos romānā nepārprotami dēvē par sodiem un atlīdzībām. Un tas, ka sapņu skaitļi, kas moka galveno varoni ar uzbrukumiem reliģijām, ir viņa iniciācijas procesa raksturotāji. Tie nav autora viedokļa reprezentācija ”.
Diskusija, ko ģenerēja Sātaniski panti, Vai tas ir pamatoti?
Pētījumos ar reliģisku izcelsmi ir ļoti grūti saskarties ar pilnīgi objektīviem apgalvojumiem. Jūsu rakstā Kas satrauc musulmaņus sātaniskajos pantos, Waqas Khwaja (2004) apraksta priekšmeta neskaidrību un sarežģītību. Saskaņā ar Khwaja teikto: "... ir svarīgi jautāt, kāpēc lielākā daļa musulmaņu nespēj redzēt Sātaniski panti tikai kā zinātniskās fantastikas darbs ”.
Musulmaņiem, iespējams, nav iespējams saskatīt robežu starp Rušdi satīriskā stāstījuma un ļaunprātīgas izmantošanas veidu. Jebkurā gadījumā rodas jautājumi, kuru atbildes mainās atkarībā no lasītāja izglītības un / vai garīgās attīstības. Kam domāta grāmata? Vai kultūras atšķirība ir komiskas un satīriskas uztveres cēlonis vienā lasītāju grupā, savukārt citiem tas ir smieklīgi un ķecerīgi?
Atšķirīgas atbildes multikulturālā sabiedrībā
Raksts Jauktas uztveres lasīšana: sātanisko pantu gadījums Alana Duranta un Laura Izarra (2001) autori norāda uz lietas galvenajiem aspektiem. Zinātnieki apgalvo: „… sociālie konflikti par jēgu, kas rodas dažādu kultūru grupu atšķirīgu reakciju rezultātā multikulturālā sabiedrībā. Vai arī izmantojot dažādas lasīšanas prakses arvien plašāk plašsaziņas līdzekļu kontekstā ”.
Iespējams, ka grāmatas mārketinga stratēģijas ir veicinājušas strīdu Sātaniski panti. Izdevniecības cenšas pozicionēt savus produktus starptautiskā mērogā kā daļu no kultūras preču globālās aprites. Tomēr zinātniskajai fantastikai lasītājiem vienmēr būs atšķirīga nozīme atbilstoši viņu sociālajiem apstākļiem, kā arī turpmākajiem uzstādījumiem un vērtībām.
Kopsavilkums un analīze Sātaniski panti
Sarežģītajā un slāņainajā sižetā galvenā uzmanība tiek pievērsta diviem Londonā dzīvojošajiem musulmaņu indiešu varoņiem - Gibreel Farishta un Saladin Chamcha. Džibriels ir veiksmīgs kinoaktieris, kurš nesen piedzīvojis psihisku slimību uzbrukumu un ir iemīlējies angļu kāpēju Aleluiju Koniju. Saladins ir radio aktieris, kas pazīstams kā "vīrietis ar tūkstoš balsīm", ar nemierīgām attiecībām ar savu tēvu.
Farishta un Chamcha tiekas Bombejas - Londonas lidojuma laikā. Bet lidmašīnu notriec sikhu teroristu uzbrukums. Vēlāk tiek atklāts, ka teroristi nejauši uzspridzināja bumbu, kas nogulsnēja lidmašīnu. Grāmatas sākumā Gibreels un Saladins parādās kā vienīgie izdzīvojušie no lidmašīnas katastrofas Lamanša vidū.
Divi dažādi ceļi
Gibreels un Saladins sasniedz Anglijas krastus. Tad viņi šķiras, kad otrais tiek apcietināts (kaut arī viņš apgalvo, ka ir Anglijas pilsonis un izdzīvojis lidojumā), apsūdzēts par nelegālo imigrantu. Nabaga Čamčai uz pieres izauga groteski izciļņi, un par to runā virsnieki. To uztver kā ļaunuma parādīšanos un izturas kā pret putekļiem.
Turpretī Gibreels - apņemts ar eņģeļu auru - pat nav apšaubīts. Saladins neaizmirst, ka Gibreels viņu neiejaucās, tad viņš izmanto iespēju aizbēgt, kamēr viņš tika hospitalizēts. Diemžēl šķiet, ka nelaime viņu vajā, jo viņš tiek atlaists no darba. Šķiet, ka viss notiek šausmīgi nepareizi, līdz Gibreela iejaukšanās pilnībā atjauno viņa cilvēcisko veidolu.
Gibreela sapņi
Gibreelam nokāpjot, viņš tiek pārveidots par eņģeli Gabrielu un viņam ir virkne sapņu. Pirmais ir islāma dibināšanas revizionistiskā vēsture; tieši šī segmenta detaļas daudziem musulmaņiem ir visnepieņemamākās. Viena no visgrūtākajām vīziju vietām stāsta par musulmaņu pielūdzēju grupas svētceļojumu no Indijas uz Meku.
Domājams, ka Gabrielam vajadzēja sadalīt ūdeņus, lai Allaha bhaktas varētu turpināt ceļu, tā vietā viņi visi noslīka. Citā sapnī varonis vārdā Mahounds, kura pamatā ir Muhameds, mēģina atrast monoteistisku reliģiju daudzteistiskas pilsētas Jahilijas vidū.
Apokrifā leģenda par Mahoundu
Mahoundam ir vīzija, kurā viņš drīkst pielūgt trīs dievietes. Bet, apstiprinājis (pēc strīda ar erceņģeli Gabriēlu), ka šo atklāsmi sūtījis velns, viņš atkāpjas. Pēc ceturtdaļgadsimta viens no mācekļiem pārstāj ticēt Mahounda reliģijai.
Citāts Salmana Rušdi.
Lai gan līdz šim Jahilijas iedzīvotāji (patiesībā tā ir Mekas līdzība) ir pilnībā pievērsušies. Bez tam, bordelī esošās prostitūtas, pirms tiek slēgtas, uzņem Mahounda sievu vārdus. Vēlāk, kad Mahounds saslimst un nomirst, viņa galīgā vīzija ir būt vienai no trim dievietēm. Acīmredzot šī ir vēl viena musulmaņiem ļoti aizvainojoša sadaļa.
Strīdi un samierināšanās
Galu galā Gibreels atkal apvienojas ar Aleluja. Tomēr eņģelis pavēl viņam pamest savu mīļoto un sludināt Dieva vārdu Londonā. Tad, kad Farishta gatavojas sākt savu darbu, viņu uzbrauc Indijas filmu producenta automašīna, kura vēlas viņu nolīgt galvenajā erceņģeļa lomā. Vēlāk Gibreels un Saladins atkal satiekas ballītē un sāk plānot viens otru.
Strīdi beidzot tiek atrisināti, kad, gūstot iespēju ļaut viņam nomirt, Gibreels nolemj glābt Saladinu no degošas ēkas. Iepriekš Saladins bija noraidījis arī dažādas iespējas noslepkavot Farištu. Pēc ķildām Čamča atgriežas Bombejā, lai samierinātos ar savu mirstošo tēvu.
Karma?
Saladina tēvs novēl viņam milzīgu naudas summu. Tātad, Chamcha nolemj atrast savu veco draudzeni, lai ar viņu samierinātos. Tādā veidā viņš apmaina savu nepatīkamo ciklu pret piedošanas un mīlestības loku. Paralēli, Gibreels un Aleluja arī dodas uz Bombeju. Tur, greizsirdības lēkmes vidū, viņš viņu nogalina un galu galā izdara pašnāvību.