"Jums jāmaina stereotipiski attēli," viņi teica slavenam bērnu ilustratoram

Cienījams zviedru ilustrators ir izteicies pēc jautājuma, ko par viņa redaktoru uzdeva mainiet stereotipiskus citu kultūru attēlojumus savās populārajās bērnu grāmatās.

Jans Lööfs, kurš 2011. gadā ieguva Astrīdas Lindgrēnas balvu bērniem un jauniešiem adresētas zviedru literatūras jomā, šonedēļ Zviedrijas laikrakstā Dagens Nyheter teica viņa izdevējs bija lūdzis viņu mainīt divu viņa grāmatu attēlus, īpaši no Mofar är sjörövare (spāņu valodā, vectēvs ir pirāts) un Ta fast Fabian (spāņu valodā Fabián sagūstīšana).

Pirmais tituls, Mofar är sjörövare, bija publicēts 1966. gadā un ir par zēnu un viņa vectēvu, kurš devās nozagt ļaunā pirāta Omāra dārgumu. No otras puses, otrajā grāmatā parādīts cilvēka attēls cilts kostīmā.

Lööfs laikrakstam Dagens Nyheter teica viņam bija izvirzīts ultimāts, vai arī viņš mainīs grāmatu ilustrācijas, vai arī tās tiks izlaistas sabiedrībai.

“Man ir 76 gadi, un mani nevar nomocīt mainīties. Tas nav par naudu man, bet, iespējams, nvai arī es izgatavošu vairāk bilžu grāmatas bērniem".

Iepriekšējais autora komentārs to piebilda cilts tērpa otrās grāmatas attēls tika iegūts pēc viņa drauga parauga.

"Es to zinu viņš jutīsies glaimots. Viņš bija ļoti skaists vīrietis "

Izdevējs Bonnier Carlse noliedz apgalvojumu, ka viņi būtu anulējuši grāmatas, sakot, ka vēl nav skaidrs, vai grāmatas paliks noliktavā.

Režisora ​​paziņojumā viņš teica, ka jautājums ir sarežģīts un izdevējs nesen ir strīdējies ar Lööf par dažiem viņa grāmatu attēliem, ka “varētu uztvert kā stereotipiskus citu kultūru attēlojumus".

“Mūsu sākumpunkts ir tāds, ka mūsu grāmatām būs iekļaujoša perspektīva un tās neatveidos aizspriedumus. Visas grāmatas ir viņu laika produkts ... Pieaugušam cilvēkam tā var nebūt problēma, un darbu var ielikt vēsturiskajā kontekstā, bet jautājums ir, vai to pašu varam sagaidīt arī no saviem bērniem.. "

Lai gan daži ir teikuši, ka debates ir smieklīgas, citi ir norādījuši uz cenzūru. Direktors secināja

“Ir svarīgi, lai šī diskusija būtu iespējama, jo tā ir svarīga un jautājums ir grūts. Vai nu pārtrauciet iemīļotas klasikas pārdošanu, vai arī risks, ka mūsu bērnu grāmatas atkārto aizspriedumus mazajiem lasītājiem ”.

Viņš arī pauda cerību, ka izdevējs un autors atradīs situācijas risinājumu.

“Man problēma ir nopietnāka nekā šīs konkrētās grāmatas. Runa ir par to, kā mēs kā izdevēji ar cieņu apsaimniekojam savu kultūras mantojumu un vienlaikus ievērojam pašreizējo vērtību, lai bērnu sirdīm piešķirtu vislabākās intereses ”.

Šajā rakstā es noslēdzu, uzdodot jums vienu vai divus jautājumus: pasaule ir pilna stereotipu ne tikai literatūrā, bet tie mūs ieskauj visur, un tam ne vienmēr jābūt sliktam. Tas, ka tiek mēģināts mainīt grāmatu stereotipus, liecina par lielāku vienlīdzību, bet, no otras puses, un, no otras puses, un ņemot vērā, ka šī autora grāmatas ir klasika no 1966. gada (pirms 50 gadiem), Vai stereotipu izskaušanai ir jāmaina klasiskās pasakas? Vai tas nenovērš sākotnējo pasaku un līdz ar to arī klasiku? Un visbeidzot, vai jūs domājat, ka stereotipi var tik ļoti sāpināt lasītājus?

Personīgi es domāju, ka pasaule, kuru ieskauj stereotipi, nav laba, taču, ja mēs tos labi apvienojam ar nestereotipiem, nevajadzētu būt lielai problēmai. No otras puses, man nešķiet pareizi modificēt klasiku, jo tas neatbilst tam, ko izdevēji tagad vēlas grāmatās. Es arī uzskatu, ka mums vajadzētu vairāk uzticēties bērnu spējai iemācīties ievietot grāmatu kontekstu un vecākiem, kad viņiem jāpasaka, cik daudz viņos ir patiesības.