Makbets. Ambīcijas, spēks un neprāts, pēc Jo Nesbø domām

Viņi par jums runās gadiem ilgi, Makbeti.. Šī ir viena no frāzēm, ko Dafs (Šekspīra McDuffs) saka savā rakstītajā romānā Džo Nesbo par klasisko angļu bardu Hogartas projekts. Un jā, mēs jau runājām par Makbetu 500 gadi. Bet paies vēl 500, un šis universālais stāsts par ambīcijas, vara un nodevība to turpinās lasīt un versijas.

Esmu pabeidzis šo Nesbø paņemto Makbetu 2 gadi rakstiski. Man tas ir ilgis 6 dienas, 100 lappuses dienā un nevēloties apstāties. Tas, kas man parasti notiek ar katru šī rakstnieka grāmatu, ir manu melno vājumu vājums, kā parastie klienti apkārtnē jau zina. Ko es varu pateikt divos vārdos: tīrs Nesbø. Tātad tie, kas nepiekrīt savai reliģijai vai ir klasikas puristi, neturpina lasīt. Bet tie, kuriem nav aizspriedumu, iet uz priekšu. Cilvēka rakstura savīti, bet trauslākie, tumšākie un briesmīgākie būtība joprojām pastāv. Un vikings Nesbø ir meistars, kas to stāsta.

Makbets un es

Koledžas gados (studējot F. Inglesu) man bija jāraksta eseja par Macbeth, mans mīļākais Viljama Šekspīra darbs. Es izvēlējos attiecības starp viņš un banquo, arī karaļa Dankana armijas ģenerālis un viņa uzticīgākais draugs. Tas bija tas, kas mani visvairāk piesaistīja izrādei: draudzība, kas šķiet nesatricināma un kuru nežēlīgākā veidā izjauc nodevība Makbeta pārmērīgo ambīciju dēļ, ko mudinājusi viņa sieva Lēdija Makbeta. Mani arī ļoti piesaistīja Makdafa varoņu attīstība.

Makbets un Nesbø

Vairāk nekā 20 gadus pēc esejas uzrakstīšanas es izlasīju šo versiju, un man šķiet, ka ar šiem varoņiem ir tāda pati satraukta iekša kā ar klasiku un to pašu iemeslu dēļ. Citiem vārdiem sakot, būtība šajā ziņā nav mainījusi vienu jotu vēsture, kuru smacē pastāvīgais lietus un tumsa, kas aptver haotisku nenoteiktu 70. gadu pilsētu. Pilsēta, kas noslīcināta sabrukuma, rūpnieciskās krīzes, narkotiku tirdzniecības un korumpēto valdnieku un tiesībaizsardzības iestāžu morālās nabadzības dēļ. Šajā teikumā var apkopot gandrīz visu:

«Varbūt nekas nav jēgas, varbūt mēs esam tikai atsevišķas frāzes mūžīgā un haotiskā murmulī, kurā visi runā un neviens neklausās, un mūsu vissliktākā nojauta izrādās patiesa: mēs esam vieni. Viens pats.

Šādi izskatās visi klasikas varoņi, kā arī viņu savtīgums, ambīcijas un traumas. Arī viņa varoņi ir, bet tagad tādi ir mēriem, policijas priekšniekiem un policistiem daži ir korumpēti, un citi, kas cīnās, lai tā nebūtu, kaut arī galu galā to pieņem. Viņi arī ir baikeru tirgotāji, narkotiku kungi kas vada visus un kuru apkalpošana ir trīs raganas dziru pavāri un indīgs "spēks". Un viņi visi staigā un satiekas naktsklubi, netīras pamestas stacijas un rūpnīcas, pelēkas ostas vai glitzy kazino kā Invernesa tur, kur tā valda Dāma, beznosacījuma mīlestība, bet arī Makbeta ārprāts un liktenis, kurš arī ir tas, kas viņš ir, un dzīvo tikai viņai.

«Sievietes saprot sirdis un to, kā viņus uzrunāt. Jo sirds ir sieviete, kuru mēs sevī nēsājam ».

Tas saka Piemānīt, un viņš to ļoti labi saka. Tā kā ar tādu pašu attīstību kā Macbeth, dalīties ar viņu visās vadošajās lomās šajā versijā. Šeit ir Makbeta draugs un atbalsts, jo viņi jaunībā tikās ar bērnu namu un zaudēja ģimeni. Viņi arī dalās daudz tumšāki mirkļi kā pieaugušie un kļūstot par policistiem, viņus galīgi atsvešina Dafa savtīgums un vēlme paaugstināt amatā, Makbeta un sievietes, Dafa (Meredita) ambīciju trūkums un pat naivums. Mīlas trīsstūris svarīgs sižetam.

Tās būs sievietes, kuras iezīmē abu likteni, kā to dara arī klasikā. Dafs zaudēs sievu, un Makbets beigsies ar ambīciju un arī ārprāta vadīts Dāmakuru viņa satiek meistarīgā policijas operācijas ainā viņas vadītajā kazino. Vecāks par viņu, žilbinošs, satraucošs un dziļi traumēts, liktenis tos neatgriezeniski apvieno. To, kā viņam trūkst, viņa bagātīgi un negodīgi kompensē. Un tas arī to nosoda. Vai nē.

"Mēs nekad nekļūstam par kaut ko tādu, kas vēl neesam." Makbets

Jā, viņš jau zina. Viss cilvēkiem, cilvēkiem un cilvēkiem, jo viņš ir no pilsētas. Viņam nav ne asiņu, ne izglītības, ne viņš pieder pie elites, kas ir vai izliekas par Dafu vai policijas priekšnieku Dankanu vai mēru. Bet tas viņu noved pie paradokss kļūt par slepkavu. Esiet aizrauti ar ierosinātām ambīcijām.

Vai jūs varat izlasīt šo Makbetu, nezinot Šekspīra klasiku?

Protams Bez kompleksa.

Tie no mums, kas to lasījuši vai redzējuši tik daudzās filmas adaptācijās, tas bija pēdējais, mēs atradām visa klasika: raganas, lāsti, sabeli, dunci, spoki, pareģojumi un daudz stila teātra valodā. Ir arī visas rakstzīmes no Duncan pils vārtsargs (šeit ļoti nozīmīgs vēstures tirgotājs) iet caur muižnieki bet paplašinot un sakrustojot savus stāstus Nesbø stila mīklā. Ir arī tādi mājas zīmola skatuves ķēdes un pagriezieni kas izdodas likt jums šaubīties, pat labi zinot argumentu.

Negribīgākais klasikas (vai Šekspīra) lasījumam, kuru dzejolis un stils viņiem ir grūti, pat ja tas ir īss darbs, jānoskaidro (vai nē) šajos 638 páginas. Viņiem netrūkst asinis, ne arī vardarbība pārpilnībā. Un viņiem ir intrigas, darbība, neprāts un iespaidīgas beigas ar to gandrīz fantastisko pieskārienu, no kura neatsakās arī Nesbø. Viņš visu laiku ir iemetis jums maizes drupatas, un tur jūs nonākat, apbrīnojot, kā viņš to atrisina pareģošana ko Makbets uzskata, ka no sievietes nebūs dzimis vīrietis, kurš varētu viņu nogalināt. Tā ka Dafa rēta nozīmē visu. Un jūs ejat uz flance atriebjoties par savu tēvu, un tu atkal raudi pēc lielā sols, šeit arī kļūsti par Makbeta tēvu vairāk nekā par draugu.

Noteikti ...

Visiem. Kriminālromānu, klasikas, Šekspīra, Nesbas cienītāji un vienkārši lieliski stāsti, kurus var izstāstīt daudzos veidos.

Vēl dažas frāzes

• «Vēlme būt mīlētam, spēja mīlēt dod spēku cilvēkiem, kā arī ir viņu Ahileja papēdis. Dodiet viņiem cerību uz mīlestību, un viņi pārvietos kalnus; noņem to nost, un vēsmas elpa viņus notrieks. " hekate
• "Tevi ir pievīlušas jūsu labās īpašības, nežēlības trūkums." Piemānīt.
• Jūs visu mūžu vienmēr esat zinājis, ka galu galā esat nolemts zaudēt. Šī pārliecība bijāt un esat jūs, Makbeti. Piemānīt
• "Es kļuvu par slepkavu, lai neviens nevarētu piesmērēt policijas vārdu, tas bija domāts pilsētai, pret anarhiju." Macbeth