"Ērgļa ēna", Pérez-Reverte aizmirsta klasika

lejupielādēt-3

Karikatūra, kas iegūta no Rubēna del Rinkona izveidotās grāmatas "Ērgļa ēna" komiksu adaptācijas.

Arturo Pérez Reverte ir viens no tiem rakstniekiem, kurš ar savu savairošanos pamodina virkni pretrunīgu jūtu lasītāju vidū. Šajā endēmisko duālismu Spānijā attiecībā pret šo rakstnieku ir arī to, kas diktē tos, kuri sevi pasludina par uzticīgiem viņa stila un darba cienītājiem, un tiem, kuri, gluži pretēji, joprojām neatrod garšu  vienam no mūsu laika slavenākajiem rakstniekiem spāņu valodā.

Kā norāda apraksts, kuru jūs atradīsit par mani raksta beigās, es esmu viens no tiem "ultriem" - atļaujiet man šo izteicienu -, kuri seko un izlasa visu, ko dara Arturo. Loģiski, ka es nevienu nevaru pārmest, ka viņš neskatās uz šo rakstnieku kā serveris. Jebkurā gadījumā es vēlos izcelt nelielu iespaidu, ko izjūtu pret tiem, kuri nedomā, ko es daru.

Tāpēc es uzskatu, ka šie Varbūt viņus ir ietekmējusi, un es to saku ar lielu cieņu, Arturo Pérez-Reverte kā personas personība viņa kā rakstnieka personības noriets. Kaut kas, kaut arī tas var būt attaisnojams, Es domāju, ka tas nevar aizmiglot meistarīgu un ļoti bagātīgu bibliogrāfiju. Ir daudzi no mums, kas, tāpat kā es, dzīvo pilnīgi kapteiņa Alatristes un viņa uzticīgā pavadoņa Iigo Balboa iespaidā vai, piemēram, sapņo iemācīties paukošanu no Jaime Astarloa rokas vai, turpinot tālāk, ar viņa neseno grāmatu, kuru mēs spēlējam esi spiegs vistīrākajā Falcó stilā.

Pēc šī personīgā iespaida uz Arturo Perez Reverte Es gribētu ieteikt vienu no tām grāmatām, kas mazliet palika lielo darbu ēnā kas iezīmēja Kartahenas literāro dzīvi. Tik labi, grāmata ir nosaukta "Ērgļa ēna" un tā tika publicēta 1993. gadā kā viena no pirmajām 5 viņa karjerā sarakstītajām grāmatām.

Ar pērienu no 27 publicētajiem darbiemBez viņa rakstu apkopojumiem ir normāli, ka daži no viņiem pārsteidzoši garajā rakstnieka karjerā paliek mazliet nepamanīti. "Ērgļa ēna" Šādā veidā tā ir viena no tām grāmatām, kas pārsteidz, kad tās tiek atklātas un vēl vairāk, ja, kā tas ir manā gadījumā, kad tas tika publicēts, mūsu eksistence sastāvēja no māla modelēšanas un pirmo patskaņu mācīšanās.

Kā parasti Arturo, Šī grāmata iepazīstina ar aizmirstu vai nedaudz apstrādātu mūsu vēstures nodaļu. Šajā kontekstā viņš izveido sižetu un aizkustina lasītāju ar tā līkločiem, vienlaikus vedot viņu straujā vēsturē. Šajā gadījumā mums tiek piedāvāts patiesi pārsteidzošs notikums, kas notika Napoleona izvirzīšanās un sekojošās sakāves laikā Krievijā.

Šim tā dēvēto Napoleona karu periodam, kuram acīmredzami nav nekā tieša sakara ar Spāniju, izņemot Francijas impērijas sakāves sekojošās sekas, ir anekdotiska saikne ar vēsturi, kas izriet no grāmatas un uz kuras pamata tātad , reālā notikumā, kas notika šajā kara stāvoklī.

Tādējādi, varoņi ir spāņu veidotā Francijas armijas 326. kājnieku bataljona dalībnieki, visi ieslodzītie, ka apmaiņā pret brīvību viņiem tika piedāvāts dienēt Napoleona spēkos viņa labā un viņa labā.

Arturo Pérez-Reverte Ar savdabīgu, tuvu un tiešu stilu viņš mums stāsta par šiem vīriešiem, kuri Sbodonobo kaujas vidū nolēma pāriet uz Krievijas pusi ar ātru skrējienu kaujas lauka vidū, tā saukto draugu un ienaidnieku izbrīnā. Patiešām pārsteidzošs un interesants stāsts, ko raksturoja citi Hosē Bonaparta pulkam, kā to sauca, visā tās pastāvēšanas laikā konfliktā.

Stāsta plūdums un tas, kā tiek atspoguļots šī laika spāņu raksturs, ļauj lasītājam ļoti patīkamā veidā iegūt priekšstatu par to, cik liela ir šī vīrieša apņemšanās, ko šie vīrieši nolēma uzņemties citu karā un valsts ārvalstnieks. Šķiet, ka Arturo Peress-Reverte paskaidro mums šo stāstu tā, it kā tā būtu saruna starp draugiem vienmēr lieto populāru vārdu krājumu, bet steidzas.

Īsāk sakot, piedzīvojums, kuru, ja nebūtu šis rakstnieks, kuru es tik augstu vērtēju, noteikti ne es, ne daudzi citi to nezinātu un būtu lemts aizmirst. Briesmīga neprāts, ignorējot cilvēku upurus, kuri sava laika svarīgāko vēsturisko notikumu epicentrā nolēma to sajaukt vistīrākajā spāņu stilā.


2 komentāri, atstājiet savus

Atstājiet savu komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti ar *

*

*

  1. Atbildīgais par datiem: Migels Ángels Gatóns
  2. Datu mērķis: SPAM kontrole, komentāru pārvaldība.
  3. Legitimācija: jūsu piekrišana
  4. Datu paziņošana: Dati netiks paziņoti trešām personām, izņemot juridiskus pienākumus.
  5. Datu glabāšana: datu bāze, ko mitina Occentus Networks (ES)
  6. Tiesības: jebkurā laikā varat ierobežot, atjaunot un dzēst savu informāciju.

  1.   Mariola Diaza-Kano Arevalo teica

    Esmu redzējis rakstu un zināju, ka tas bija tavs, Aleks, he, he. Es parakstos uz jūsu viedokli un vārdiem. Es lasu Reverte, klausos viņā un apbrīnoju viņu, lai gan es priekšroku dodu viņa kā kolonista, nevis kā rakstnieka aspektam. Es to jau komentēju Falcó pārskatā (kuru, protams, iesaku izlasīt pat tad, ja tas vēl nav beidzis nākt pie manis). Bet tāpat kā jūs, mani aizrāva Djego Alatriste un, galvenais, ka man patīk tik bagāta proza ​​un tik sīva ironija, cik eleganta, ka Reverte prot to izteikt.
    Un kas attiecas uz šo romānu, tas ir viens no maniem iecienītākajiem. Tik maz zināms, cik labs. Es priecājos, ka jūs to atguvāt.
    Ak, un es jums pastāstīšu kaut ko citu, bet kaut kur citur ;-).

  2.   Ricardo teica

    Alex
    Viņš ir aizmirsis arī grāmatu ar nosaukumu Comanche Territory, man ir izdevums, kas pirms gadiem publicēts OLLERO RAMOS, starp citu, lielisks izdevums
    sveiciens