Klāra Penalvera. Intervija ar Sublimācijas autoru

Klāra Penalvera ir rakstnieks un radošais konsultants. Viņa jaunākais romāns ir Sublimācija un tā pamatā ir oriģinālā sērija Stāsts. Debija ar Asinis un ir sērijas veidotājs Ada Levija Sākot noKā nogalināt nimfu, Spēle kapsētas y Smilšu pulksteņa lūzums -. Turklāt viņš arī raksta bērnu grāmatas un ir sadarbojies radio un televīzijā. Es jums ļoti pateicos veltījāt nedaudz sava laika šī intervija, kā arī viņa laipnību un uzmanību.

Klāra Penalvera - Intervija 

• ACTUALIDAD LITERATURA: Sublimācija Tas ir jūsu jaunais romāns, kas radās kā audio sērija. Ko jūs mums pastāstāt par to un par grūtniecības laiku šādā formātā?

CLARA PEALVER: Sublimācija ir stāsts, kas cieta vairākus laimīgus braucienus pirms piepildās. Sākumā viņš piedzima kā futūristisks trilleris ar nāvi kā centru un kopīgu pavedienu. Sākumā manā galvā bija tikai viens stāsts, bez formatējuma, tāpēc, kad iespēja rakstīt par Stāsts, Es nolēmu to iekļaut audio sērijas noteikumi. 

Tas viss no 2018. gada beigām līdz 2019. gadam. Kad es beidzot parakstīju līgumu un ķēros pie stāsta, pienāca 2020. gads un līdz ar to arī pandēmija. The pandēmija piespieda mani darīt daudz izmaiņas vēsturējo īpaši attiecībā uz pašu pandēmiju. Mans stāsts balstījās uz vīrusa sekām visā pasaulē un, kad es jau rakstīju SublimācijaPēkšņi visi izgāja avārijas kursu par to, kā vīruss izplatās, kā tas no epidēmijas kļūst par pandēmiju un kā cilvēcei pilnībā vai gandrīz jāpielāgojas šādai situācijai. Es jutos kā idiots, kurš pastāstīja nākamajiem klausītājiem un lasītājiem kaut ko tādu, kas jau zinātu gandrīz labāk nekā es, kad stāsts tika publicēts, tāpēc es izdarīju izmaiņas.

Es likvidēju visu, kas saistīts ar vīrusa pārnešanu, tā ietekmi uz cilvēku līmeni. Tas izraisīja daudzu tā varoņu augšanu un ka parādījās citi Nuevos, ar kuru, kas varēja būt liela vēstures problēma, galu galā bija viņa lielā veiksme. Stāsts tagad ir daudz labāks.

• AL: Vai jūs atceraties to pirmo grāmatu, kuru lasījāt? Un pirmais stāsts, ko jūs uzrakstījāt?

KP: Es atceros pirmo grāmatu, kuru es apriju, a adaptācija no Agata Kristi romāna Slepkavība Orient Express, rediģējis Barco de Vapor un nosaukts Slepkavība Kanādas ekspresī. Es atceros, ka es apriju šo romānu, ka dzīvoju katrā tā lappusē un ka no turienes es sāku aprīt katru grāmatu, kas nonāca manās rokās.

Par pirmo stāstu, ko uzrakstīju, teiksim, nedaudz garāku stāstu plānu (jo es jau biju uzrakstījis daudz sliktas - ļoti sliktas - dzejas un daudzus īsus stāstus), es neatceros nosaukumu, bet tas bija fantastiska pasaka par meiteni, kura pēkšņi devās uz citu lidmašīnu, kur bija iesaistīta karā starp karaļvalstīm un ... nu, kaut kas ļoti episks. Es domāju, ka tas bija plkst sešpadsmit gadi un ka kopā ar viņu viņi man deva vietējā atzīšana manas pilsētas stāstu konkursā. Tā bija pirmā reize, kad biju avīzē.

• AL: Galvenais rakstnieks? Jūs varat izvēlēties vairākus un visus laikmetus. 

KP: Patiesība ir tāda, ka man ir daudz galveno rakstnieku, turklāt viņi mainās atkarībā no grāmatas, ar kuru es atrodos, rakstīšanas līmenī, ar kuru es domāju.

Piemēram, ar Sublimācija, Filips K. Diks un Džordžs Orvels bija mani galvenie autori. Nu, viņi divi un autors Vasara, kad manai mātei bija zaļas acis, Tatjana Țîbuleac, par tik bagātu un veiklu stāstījuma stilu, kas parāda teikumu pēc teikuma. Man patika šis viņas pirmais romāns, kas publicēts šeit, Spānijā, tik ļoti, ka nevarēju nenosaukt to savā vārdā Sublimācija. 

Ar pašreizējo romānu, mani atsauces autori ir Mārtiņš Amis, Amēlija Notumba (Es pārāk daudz atgriežos pie viņas, it īpaši pie viņas Cauruļu metafizika) Un Ernesto sabato.

• AL: Kādu grāmatas varoni tu būtu vēlējies satikt un izveidot?

KP: Bez šaubām, kungs Ripley, no lielās Patrīcijas Augstkalējs. Mani ļoti interesē, gandrīz apsēsta, cilvēka prāta izmežģījumi, un Highsmith šajā ziņā bija īpaši labs.

• AL: Vai ir kādi īpaši ieradumi vai paradumi, ja runa ir par rakstīšanu vai lasīšanu?

KP: Lasīšanas laikā Nr.

Rakstīšanas laikā man patiešām ir nedaudz hobiju, no cīnies ar mani ar pildspalvām vai spalvas, ja kādu dienu neesmu ar tām pietiekami padevusies, līdz man vajag lai mans galds būtu rūpīgi tīrs ja tas atrodas birojā, kurā es strādāšu. Pārāk Es rakstu ar roku, Paperblanks piezīmjdatoros, kas īpaši izvēlēti katram stāstam, kas, iespējams, atrodas kaut kur starp skaistu ieradumu un dzelzs māniju.

• AL: Un vēlamā vieta un laiks, lai to izdarītu?

KP: Attiecībā uz lasīt, ja esmu ar papīra grāmatu, man patīk to darīt uz dīvāna vai gultā; dažreiz arī dažos kafejnīca. Ja es audio, tas ir, ja es klausos audiogrāmatu vai audio sēriju, Es to daru visu dienu, kamēr es rūpējos par savu mazuli, kamēr gatavoju, kamēr eju pa ielu, kamēr iepērkos. Īsi sakot, jebkurā laikā vai jebkura uzdevuma laikā, kas neprasa intelektuālas pūles. Tas nozīmē, ka, ja es knapi varu izlasīt divus romānus uz papīra mēnesī, klausoties viņus, es varu aprīt trīs vai četras grāmatas nedēļā, kaut kas mani ļoti iepriecina, un kas man ļauj izbaudīt literatūru savādāk.

• AL: Vai ir citi žanri, kas jums patīk?

KP: Patiesībā es esmu lielgabalu gaļa mūsdienu stāstījums. Es tikai lasu detektīvromāns vai romāns policija kad es nerakstu un lai mani izklaidētu, gandrīz nekad kā mācību avots.

• AL: Ko jūs tagad lasāt? Un rakstīšana?

KP: Tagad es tikko pabeidzu Neredzams, tad Paul Auster, Es grasos ķerties pie nākamā tā paša autora romāna, Nogalinājumu lēciens, ir ar autobiogrāfisku nokrāsu. ES arī iegrimis rakstīšanā mans nākamais detektīvromāns, vairāk Adas Levija romānu stilā nekā Kerola balsis o Sublimācija, kas nozīmē, ka tas ir a Trilleris, kurā es pārkāpju visus noteikumus bija un bija. Tas ir romāns, kuru es plānoju pabeigt un piegādāt līdz septembrim.

• TO: Kāda, jūsuprāt, ir publicēšanas aina? Vai jūs domājat, ka tas mainīsies, vai tas jau ir noticis, izmantojot jaunos radošos formātus?

KP: Nu, es domāju, ka izdevniecības aina ir daudz interesantāk nekā jebkad. sektors Tradicionālā grāmata pandēmijas laikā ir parādījusi, ka vēl ir spēks virzīties tālāk, lai gan acīmredzot ar izmaiņām un vairākkārtēju pielāgošanos laikam. The jauns formāts literatūras jomā es atsaucos Audio, parāda mums, ka šī lasīšana un rakstisko izdomājumu baudīšana ne tikai nav pabeigta, bet uzplaukst.

• AL: Vai krīzes brīdis, ko mēs piedzīvojam, jums ir grūts, vai jūs varēsiet saglabāt kaut ko pozitīvu turpmākajiem stāstiem?

KP: Redzēsim, es neteikšu, ka tas bija viegli, mans darbs ir ļoti ietekmēts, it īpaši tajās aktivitātēs, kuras vienmēr esmu veicis ārpus rakstīšanas. Tomēr, sākot ar pandēmiju, esmu ieguvis daudz labu lietu, meitu un dārgas attiecības ar savu partneri.

Un tas man arī palīdzēja mainīt prioritāšu secību, un novirzīt sevi darba vietā uz mērķiem, kas ir daudz apmierinošāki, nevis vieglāki, bet daudz atsvaidzinošāki un aizraujošāki. Tas, protams, nozīmē Šajā visā es uzskatu pozitīvas lietas. Ja es to nedarītu, es būtu pārstājis būt es pats.