Haruki Murakami citāts.
Haruki Murakami ir pasaulē pazīstamākais japāņu rakstnieks. Mēs runājam par vislabāk pārdoto autoru visā termiņa apjomā. Uzskaitīts kā sirreālists, lai gan viņš ir reālistisks vairāk nekā vienu reizi. Rietumu iezīmju apvienojums ar japāņu savdabības īpašībām ir viņa paša stila sastāvdaļa.
Vientulība, melanholija un mīlestība ir dažas no viņa atkārtotajām tēmām. Viņu Visumi pāriet no nomācošākajām atmosfērām - distopijām, literāri runājot, līdz viscerīgākajam oneirismam. Tādējādi ir atzīts ar vairākas balvas visā tās trajektorijā. Turklāt viņa kaislīgākie lasītāji gadu no gada sūdzas, ka viņš vēl nav atzīts par Nobela literatūras prēmiju.
No Kioto līdz pasaulei
Dzimis 12. gada 1949. janvārī Kioto, daudz jaunības nodzīvojis Kobē. Tieši šīs pilsētas kopā ar Tokiju ir daži no atkārtotajiem scenārijiem, kurus Murakami izpētījis ar savu varoņu palīdzību. Jo daudzi viņa stāsti griežas tieši ap šo darbības vārdu: izpētiet.
Mīlestība pret vēstulēm, ko viņš mantojis tieši no vecākiem; abi bija veltīti japāņu literatūras mācīšanai. Papildus, jau no agras bērnības viņu ļoti ietekmēja rietumu kultūra. Līdz šim viņa darbā ir 14 romāni, 5 stāstu krājumi, 5 ilustrēti stāsti un 5 esejas.
Nostalģija Haruki Murakami darbā
Murakami savus lasītājus iegremdē visdziļākajā pašpārbaudē. Viņa teksti sastāv no smalka realitātes un fantāzijas sajaukuma., ko bagātina milzīgas skumjas, kas piemīt praktiski visos viņa stāstos. Tāpēc viņa stāstījumi ir ārkārtīgi melanholiski, un katrā teikumā ir liels emocionāls lādiņš.
Paraugs: Kafka krastā
Kafka krastā.
Grāmatu var iegādāties šeit: Kafka krastā
Izmantojot Murakami grāmatas, lasītāji piedzīvo viņa varoņu pieredzi tā, it kā viņi būtu savā miesā. Tajos dažreiz ir grūti saskatīt cerību gaismu tik daudz mākoņainu domu vidū. Kafka krastā (2002) - daudziem autora labākajiem darbiem - apkopo visus iepriekš minētos stāstījuma raksturlielumus.
Tie, kuru rokās ir grāmata, ir ne tikai liecinieki tam, ko nozīmē pamest. Nē. Bet viņi arī jūtas apmaldījušies tikšanās un pārpratumu pasaulē ar varoņiem, kuri, nezinot, audīs galvenā varoņa traģēdiju. Dubultais sižets, kuru meistarīgi un atjautīgi iejauc Murakami, nedod pamierus nevienā līnijā.
Kafka Tamura dzīve lasītāju gaida nostalģiski katrā nepāra nodaļā, savukārt Satoru Nakatas stāsts viņus gaida divatā. Visi rūpīgi skrāpēti, līdz viņu ceļi neapturami sakrīt.
Pirms un pēc Tokijas blūzs
Grāmatu var iegādāties šeit: Tokijas blūzs
Tokijas blūzs (1986) nav viņa pirmais romāns, tomēr tā izdošana pavēra durvis internacionalizācijai. Pārstāv iesvētīšanas titulu, kas ļāva viņam kļūt pazīstamam Japānā un lielākajā daļā pasaules. Tas tika pārdots tik labi, ka honorāri bija pietiekami, lai dzīvotu kopā ar sievu Joko, vispirms Eiropā un pēc tam ASV.
Paradoksāli pats autors reiz atzinās, ka, to rakstot, viņa izaicinājumam jābūt pilnīgi reālam. Viņa iepriekšējie darbi - pārpublicēti, pateicoties šīs grāmatas, kas pazīstama arī kā, panākumiem Norwegian Wood- kā arī lielākajai daļai viņa nākamo izlaidumu viņi ir uzticīgāki “klasiskajam Murakami stilam”. Šo savdabīgo stāstījuma formu varētu definēt kā “sapņu fantāzijas”.
Depresīvs autors?
Viņš ir reālistisks autors, taču neatsakās no citām izdomātām iezīmēm. Ieslēgts Tokyo Blues, Murakami ir iegremdēts visdziļākajā nostalģijā. Tāpat jā, rakstnieks pēta saistītās jūtas, piemēram, depresiju un vainas apziņu. Angļu vārda lietošana blūzs nosaukumā tas nav zilās krāsas dēļ. Patiesībā tas ir saistīts ar mūzikas žanra "skumjām", tas ir virziens, uz kuru norāda rakstnieks.
Tokijas blūzs.
Daudzi fani un līdzvērtīgs skaits nīdēju
Viņa grāmatas kritiķus un sabiedrību kopumā iedala divās grupās, kuru izmēri praktiski ir identiski. Nu labi Haruki Murakami ir viens no tiem māksliniekiem, kuri mīl vai ienīst viens otru. Tomēr šķiet, ka visiem literatūras kritiķiem ir nenoliedzama vajadzība izteikt viedokli par viņu. Labvēlīgi vai nē ... tam nav nozīmes neatkarīgi no tā, vai esat lasījis maz vai neko no tā plašā kataloga.
"Problēmu" (pēdiņu izcelšana) izraisa konkrētie izteicieni, kas atrodas dažos viņa stāstos. Viņos, robeža starp cildeno un sierīgo nav atzīmēta ar “plānu sarkanu līniju”. Tas faktiski ir milzīgs rozā plāksteris piesārņojot visu, ko tas sasniedz.
Neviens nav pravietis savā zemē?
Varbūt visvairāk viņa diskusijas rada viņa figūra Japānā. Dažas diskvalificējošās balsis viņu apsūdz tikai par savas valsts fiktīva tēla noformēšanu, nepretrunājot ar Rietumos pastāvošajiem aizspriedumiem. Protams, Rietumi saprot tikai "pārtikušo" Eiropu (Angliju, Vāciju, Franciju) kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Turklāt, Daudz tiek apšaubīts (gandrīz kā slikts joks), ka viņu uzskata par vislielāko japāņu literatūras pārstāvi pēdējo desmitgažu laikā. Šie negatīvie viedokļi ir raksturīgi ar lielu "rietumu" atsauču daudzumu viņa darbā.
Visvairāk "amerikāņu" no japāņiem
Murakami nekad nav slēpis savu apbrīnu par anglosakšu mūziku, īpaši par Beatles (līdz ar to alternatīvais nosaukums Tokijas blūzs). Tomēr viņa nicinošais novērtējums (atkārtoti pierādīts) tādām grupām kā Duran Duran ir pretrunīgs. Līdzīgi viņu stāstos ir redzama Holivudas kino ietekme.
Mārketinga karalis
Visbeidzot, atstājot visus estētiskos apsvērumus, Murakami ir viens no autoriem, kurš vislabāk zina, kā izmantot mūsdienu mārketinga priekšrocības. Katra jebkura teksta ar parakstu palaišana vai atkārtota palaišana ir tendence internetā nedēļām vai mēnešiem. Ekonomiskie rezultāti ir patiešām iespaidīgi.
Pietiekami, lai notiesātu? Vai labs rakstnieks nevar būt labākais pārdevējs? Šāda veida debates mūsdienās notiek ļoti bieži. Šajā konkrētajā gadījumā - un dažos citos, piemēram, Paulo Koelju -, lppvai brīžos, kad tiek saspiesta “zoss, kas dēj zelta olas”, tiek uztverts disimulācijas trūkums.
Kāpēc mainīt?
Tā ir sporta un biznesa maksimums: uzvarētāju formulas netiek mainītas. Vismaz ne tik ilgi, kamēr tie paliek efektīvi un ienesīgi. Dienas beigās, haters tie vienmēr ir nozīmīgi šajā vienādojumā. Oskars Vailds to jau teica: Vienīgais, kas ir sliktāks par to, par kuru runā, netiek runāts. Tas tulko: vienīgais, kas ir sliktāks par sarunu, netiek runāts.