Attēls - Wikimedia / Enfo
Vallejo Viņš bija viens no nozīmīgākajiem XNUMX. gadsimta rakstniekiem ne tikai savā valstī Peru, bet arī pārējā spāņu valodā runājošajā pasaulē. Viņš spēlēja dažādus literāros žanrus, no kuriem ievērojamākais bija dzeja. Patiesībā viņš mums ir atstājis trīs grāmatas dzeja kas iezīmēja laikmetu, kuru mēs analizēsim šajā rakstā.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par šī izcilā rakstnieka poētisko darbu, tad mēs jums pastāstīsim par viņa poētisko darbību.
Melnie sludinātāji
grāmata Melnie sludinātāji tas bija pirmais, ko dzejnieks uzrakstīja. Viņš to darīja 1915. un 1918. gadā, lai gan tas tika publicēts tikai 1919. gadā, jo autors gaidīja Ābrahāma Valdelomara priekšvārdu, kas nekad nepiepildījās.
Dzejoļu krājums ir sastāvēja no 69 dzejoļiem, kas sadalīti sešos blokos papildus pirmajam dzejolim ar nosaukumu "Melnie vēstneši" kas arī piešķir grāmatai nosaukumu. Pārējie tiek organizēti šādi:
-
Izveicīgi paneļi, kopā 11 dzejoļi.
-
Ūdenslīdēji, ar 4 dzejoļiem.
-
No zemes, ar 10 dzejoļiem.
-
Imperiālā nostalģija, kas sastāv no 13 dzejoļiem.
-
Pērkons, kur ir 25 dzejoļi (tas ir lielākais bloks).
-
Dziesmas no mājām, kas darbu noslēdz ar 5 dzejoļiem.
Šis pirmais Cēzara Vallejo dzejoļu krājums piedāvā a paša autora evolūcija tā kā daži no šiem dzejoļiem atbilst modernismam un klasiskajām metriskajām un strofiskajām formām, tas ir, pēc noteiktā līnijas. Tomēr ir arī citi, kas ir vairāk līdzīgi dzejnieka izteikšanās veidam, kā arī tiem ir lielāka brīvība, tos izstrādājot.
Tiek aplūkotas daudzas dažādas tēmas, tostarp nāve, reliģija, cilvēks, cilvēki, zeme ... tas viss pēc paša dzejnieka domām.
No visiem šīs grāmatas dzejoļiem visslavenākais un visvairāk analizētais ir tas, kas piešķir darbam nosaukumu, - Melnie sludinātāji.
trilce
grāmata trilce Tas bija otrais Cēzara Vallejo un pirms un pēc tam uzrakstītais attiecībā uz pirmo. Laiks, kurā tas tika rakstīts, pēc mātes nāves, mīlestības neveiksmes un skandāla, drauga nāves, darba zaudēšanas, kā arī cietumā pavadītais periods dzejoļi, kas ir grāmatas daļa, bija negatīvāki, ar atstumtības un vardarbības izjūtu pret visu, ko dzejnieks bija piedzīvojis.
Šis dzejoļu krājums kopumā sastāv no 77 dzejoļiem, no kuriem nevienam nav nosaukuma, bet tikai romiešu cipars, kas pilnīgi atšķiras no viņa iepriekšējās grāmatas, kurā katram bija nosaukums un tie tika grupēti grupās. Tā vietā ar trilce katrs ir viens no otra neatkarīgs.
Runājot par viņa poētisko tehniku, ir pārtraukums ar to, kas bija zināms par dzejnieku. Šajā gadījumā, atrauties no jebkādas imitācijas vai ietekmes, kas tai bija, viņš atbrīvojas no metrikas un atskaņu un lieto ļoti kulturālus, dažreiz vecus vārdus, kas padara to ļoti grūti saprotamu. Turklāt viņš veido vārdus, lieto zinātniskus vārdus un pat populārus izteicienus.
Dzejoļi ir hermētiski, viņi stāsta stāstu, bet neļaujot redzēt zem tiem, it kā novilktu robežu starp to, kas ir sabiedrība un kas ir autors. Visas viņa pieredzes laikā, kad viņš uzrakstīja šo darbu, tās piepilda ar sāpēm, ciešanām un naidīguma izjūtu pret cilvēkiem un dzīvi.
Cilvēku dzejoļi
Pēcnāves grāmata Cilvēku dzejoļi Tas tika publicēts 1939. gadā, aptverot dažādus dzejnieka rakstus no 1923. un 1929. gada (dzejoļi prozā), kā arī dzejoļu krājumu. «Spānija, atņem man šo kausu».
Jo īpaši darbā kopā ir 76 dzejoļi, 19 no tiem ir daļa no Poemas en prosa, vēl viena, precīzāk, 15 daļa no dzejoļu krājuma Spānija, atņem man šo čali; un pārējais būtu piemērots grāmatai.
Šī pēdējā grāmata ir viena no labākajām Cezar Vallejo, kur daudz labāk redzams autora laika gaitā iegūtais "universālums", ar kuru viņš pārspēja iepriekšējās grāmatas.
Kaut arī tēmas, ar kurām Vallejo nodarbojas savos dzejoļos, ir pazīstamas ar viņa iepriekšējiem darbiem, patiesība ir tāda, ka ir atšķirīgas viņa izteiksmes iespējas, lasītājam vieglāk saprast, atšķirībā no tā, kas notika ar Trilce, viņa iepriekšējo ierakstu.
Lai gan tekstos joprojām ir a konotācija par autora neapmierinātību ar dzīvi, Tas nav tik "pesimistisks" kā citos darbos, bet atstāj cerības pavedienu, it kā tas gribētu ietekmēt visus cilvēkus, lai izmaiņas pasaulē notiktu kolektīvi, nevis individuāli. Tādējādi tas parāda ilūziju par pasauli, kas izveidota vienotā veidā un balstīta uz mīlestību.
Būdams vairāk kā trīs dažādu darbu apkopojums, Dzejoļi prozā; Spānija, atņem man šo kausu; un tiem, kas atbilst Cilvēka dzejoļi, patiesība ir tāda, ka starp tām ir neliela atšķirība, atsevišķi izceļot vairākus atbilstoši blokiem, uz kuriem tie attiecas.
Cēzara Vallejo kuriozi
Ap Sezāra Vallejo figūru ir daudz kuriozu, par kuriem var pastāstīt. Viens no tiem ir tāds šim dzejniekam bija reliģiskas noslieces jo gan viņa tēvs, gan tēvs no mātes puses bija saistīti ar reliģiju. Pirmais kā Mercedarian priesteris no Spānijas un otrais kā spāņu reliģiozais, kurš devās uz Peru. Tāpēc viņa ģimene bija ļoti reliģioza, tāpēc dažiem autora pirmajiem dzejoļiem bija izteikta reliģiskā izjūta.
Faktiski bija paredzēts, ka autors sekos vecvecāku pēdās, bet galu galā viņš pievērsās dzejai.
Ir zināms, ka Vallejo un Pikaso tikās vairākkārt. Iemesls, kāpēc spāņu gleznotājs un tēlnieks uzzīmēja trīs Sezāra Vallejo skices, nav precīzi zināms, lai gan Brisa Echenique vārdiem sakot, tas abus sakrita Montparnasse kafejnīcā, Parīzē un, kaut arī viņi katru nepazina cits Kad Pikaso uzzināja par Vallejo nāvi, viņš nolēma uzņemt viņa portretu.
Ir vēl viena Huana Larrea teorija, kur pēc dzejnieka nāves, tiekoties ar Pikaso, viņš viņam paziņoja par jaunumiem, turklāt lasīja viņam dažus viņa dzejoļus, uz kuriem gleznotājs iesaucās: viņš es daru portretu ».
Dzejnieki reti var būt filmu iedvesmas avots. Tomēr tas pats nenotiek ar Sezāru Vallejo, kurš ar savu dzejoli bija lepns iedvesmot "Es paklupu starp divām zvaigznēm"uz zviedru filma Dziesmas no otrā stāva (no 2000. gada), kur tiek izmantoti šī dzejoļa citāti un frāzes.
Turklāt Kannu kinofestivālā filma ieguva žūrijas īpašo balvu.
Lai gan Vallejo ir vislabāk pazīstams ar savu dzeju, patiesība ir tāda, ka viņš spēlēja gandrīz visus literatūras žanrus, un pierādījums tam ir tas, ka tiek saglabāti stāsti, romāni, esejas, lugas, stāsti ...
Vallejo, bez šaubām, ir sava laika nozīmīgākais dzejnieks. Viņa darbu repertuārs ir mūsu mūsdienu paraugs, ko var izmantot kā orientāciju, lai risinātu mūsu šausmīgo ekonomisko laiku.