Viljams Šekspīrs spēlē

Viljama Šekspīra darbi ir pasaules literatūras bagātība; Šis vīrietis bija britu dzejnieks, dramaturgs un skatuves aktieris, kurš dzīvoja starp XNUMX. un XNUMX. gadsimtu. Tomēr viņa darbu kultūras ietekme ir pārspējusi laikmetus. Mūsdienās viņš tiek uzskatīts par Rietumu mākslas, burtu un populārās kultūras ikonu. Ir tādi, kuriem viņš ir visu laiku nozīmīgākais autors angļu valodā.

Šekspīra lugas aptver komēdiju, vēsturiskas drāmas un traģēdiju. Tās ir daļa no Elizabetes laikmeta teātra tradīcijām, taču citu autoru vidū tās izceļas ar kvalitāti un nozīmīgumu. Viņa varenība slēpjas gan romāna valodas lietošanā, gan viņa radīto personāžu līdzīgumā, raupjumā un universālumā.

Viljams Šekspīrs un viņa mantojuma pamatotība

Iepriekš minētie raksturlielumi ir saglabājuši Viljama Šekspīra sižetus, frāzes un rakstzīmes visu gadsimtu garumā. Dažādos laikos viņa autora darbi ir iedvesmojuši citus rakstniekus, plastikas mākslinieki, dejotāji, aktieri un filmu veidotāji. Turklāt viņa darbi ir tulkoti neskaitāmās valodās. Viņš arī rakstīja sonetus un dzejoļus.

Vēl šodien notiek diskusijas par viņa skaņdarbu autorību. Tas galvenokārt tiek teikts tāpēc, ka Šekspīra aristokrātiskā izcelsme nav pretrunā ar viņa rakstīto kvalitāti un bagātību. Tas tiek teikts arī tāpēc, ka ir maz dokumentālu avotu, kas atbalsta viņa dzīves notikumus. Tomēr lielākā daļa kritiķu viņa darbus piedēvē vienam autoram, vārdā Viljams Šekspīrs, kurš bija arī aktieris un līdzīpašnieks slavenajā Londonas teātra kompānijā, kuras nosaukums bija Lorda Čemberlena vīri.

Biogrāfija

Dzimšana un ģimene

Viljams Šekspīrs dzimis Stratfordas pie Eivonas pilsētā 23. gada 1564. aprīlīvai kādā datumā tuvu tam pašam mēnesim. Ir pārliecība par viņa kristību, kas notika tā paša gada 26. aprīlī Stratfordas Svētās Trīsvienības baznīcā.

Viņš bija Džona Šekspīra un Mērijas Ārdenas izveidotās laulības dēls, tirgotājs ar zināmu nozīmi savā sabiedrībā un katoļu zemes īpašnieka mantiniece.

Estudios

Tiek uzskatīts, ka bērnībā viņš apmeklēja Stratfordas ģimnāziju, vietējo pamatskolu kurai viņš varēja piekļūt vecāku sociālā stāvokļa dēļ. Ja šis pieņēmums ir patiess, tur viņš iemācījās progresīvu latīņu un angļu valodu un studēja senatnes klasisko literatūru.

Pārējā viņa izglītība tiek pieņemta kā autonoma, izmantojot grāmatas no dažādiem avotiem.. Tādējādi daudzi speciālisti pieņēma, ka Viljamam Šekspīram ir īpaši kognitīvie apstākļi, kas pārsniedz vidējo populācijas līmeni. Šīs prasmes tie lika viņam iegūt slavu, bet arī daudzus ienaidniekus.

Laulība

18 gadu vecumā (1582. gadā) rakstniece apprecējās ar vietējās zemnieces meitu Annu Hatveju. No savienības piedzima trīs bērni. Tiek pieļauts, ka viņam bija daudz ārlaulības sakaru un pat tas, ka Šekspīrs bija homoseksuāls. Dramaturga jaunības precizitāte ir maz zināma.

Pārcelšanās uz Londonu un pievienošanās Lord Chamberlain's Men kompānijai

1880. gadu beigās rakstnieks pārcēlās uz Londonu. 1592. gadā viņš jau baudīja noteiktu slavu un atzinība kā aktierim un dramaturgam uz pilsētas skatuves. Uzturoties Londonā, viņš rakstīja un pirmizrādīja lielāko daļu savu teātra lugu, viņš kļuva populārs un baudīja ekonomisko labklājību.

Ap šiem gadiem viņš pievienojās Lord Chamberlain's Men kompānijai, kas ir viena no vispopulārākajām tajā laikā un kuru sponsorē kronis..

Atgriešanās Stenfordā un nāve

Laikā no 1611. līdz 1613. gadam viņš atkal pārcēlās uz Stratfordu, kur saskārās ar dažām juridiskām problēmām, kas saistītas ar zemes iegādi. Rakstnieka pildspalva nekad nepabeidza radīt, Šekspīrs vienmēr bija redzams, veidojot lugas un dzejoļus, viņa literārā produkcija bija izcila.

Viljams Šekspīrs nomira 1616. gadā, tajā pašā dienā kā viņa 52. dzimšanas diena. (Tas, protams, ja aprēķini par viņa dzimšanas dienu ir pareizi).

Līdzīgi kā kaut kas ļoti tumšs un nožēlojams, viņas vienīgais dēls, vārdā Hamlets, nomira bērnībā, un meitu dēliem nebija pēcnācēju, tāpēc Šekspīra un Hataveja laulībā nav dzīvu pēcnācēju.

Viljams Šekspīrs spēlē

Viņa lugas teātrim tiek klasificētas komēdijās, traģēdijās un vēsturiskajās drāmās.

Komēdijas

• Kļūdu komēdija (1591)
• Abi Veronas muižnieki (1591-1592)
• Zaudēts mīlestības darbs (1592)
• Tirdziņa pieradināšana (1594)
• Sapnis par vasaras piekto daļu (1595-1596)
• Venēcijas tirgotājs (1596-1597)
• Liela sajūsma par neko (1598)
• Kā jums patīk (1599-1600)
• Vindzoras jautrās sievas (1601)
• Karaļa nakts (1601-1602)
• Labā galā nav slikta sākuma (1602-1603)
• Pasākums mēram (1604)
• Pericles (1607)
• Cimbalīns (1610)
• Ziemas pasaka (1610-1611)
• Tempest (1612)

Traģēdijas

• Tituss Androniks (1594)
• Romeo y Julieta (1595)
• Julius Caesars (1599)
• Ciems (1601)
• Troils un Kresida (1602)
• Otello (1603-1604)
• Līras karalis (1605-1606)
• Macbeth (1606)
• Antonio un Kleopatra (1606)
• Coriolanus (1608)
• Atēnu helms (1608)

Vēsturiskās drāmas

• Edvards III (1596).
• Henrijs VI (1594)
• Ričards III (1597).
• Ričards II (1597).
• Henrijs IV (1598 - 1600)
• Henrijs V (1599)
• Karalis (1598)
• Henrijs VIII (1613)

Šekspīrs arī rakstīja dzeju. Šajā literārajā žanrā izceļas plaši mitoloģiskas tēmas dzejoļi, piemēram, piemēram, Venēra un Adonis y Lukrēcijas izvarošana, bet galvenokārt viņu Soneti (1609).

Dažu reprezentatīvāko Šekspīra darbu apraksts

Tirdziņa pieradināšana

Tā ir komēdija piecos cēlienos, kuru priekšā ir prologs, kurā teikts, ka attīstāmie notikumi veido teātra darbu ka viņš parādīsies piedzēries līgumreisu priekšā, ar kuru muižnieks vēlas izspēlēt joku. Šis ievads (meta teātris) skatītājam uzsver stāsta izdomāto raksturu.

Centrālais arguments bija izplatīts tā laika literatūrā un mutvārdu tradīcijās, pat itāļu komēdijā: drūma un dumpīga sieviete, kuru viņas vīrs mēģina pieradināt. Tomēr varoņu attīstība un raksturojums to ievērojami atšķir no iepriekšējiem darbiem, tas, protams, ir saistīts ar tā radītāja pildspalvas smalkumu. Šodien tas ir viens no populārākajiem Šekspīra skaņdarbiem.

Tās varone ir Katalonija Minola, vientuļa sieviete, Padujas muižnieka meita. Katalīna nicina savus pircējus un nicina laulību. Citāds gadījums ir viņas jaunākā māsa Blanka, kura ir mīļa un sapņaina meitene ar daudziem pircējiem. Viņu tēvs vispirms vēlas apprecēties ar Katalīnu, lai respektētu tradīcijas, salaužot Blankas pircēju sirdis.

Petruchio ierašanās pilsētā, Katrīnas uzpircēja, atbrīvo virkni situāciju un identitātes sajaukšanu.. Galu galā vīrietim izdodas pieradināt Katalīnas drosmīgo raksturu un apprecēt viņu. Šis darbs ir bijis iedvesmas avots daudziem turpmāko gadsimtu romāniem un romantiskām komēdijām.

Fragments

"Ģilde: Es nezinu. Es labprātāk pieņemtu viņas pūru ar šādu nosacījumu: lai mani katru rītu tirgus vietā pātagu.

"Hortensio: Jā, kā jūs sakāt, maz ko izvēlēties starp sliktiem āboliem. Bet paskatieties: tā kā šis juridiskais šķērslis mūs padara par draugiem, būsim draugi, līdz, palīdzot Battistas vecākajai meitai atrast vīru, mēs atstājam jaunāko, lai atrastu vīru, un tad mēs atkal cīnāmies. Jaukā Bianca! Laimīgs, kurš tevi uzvar. Kurš skrien visātrāk, iegūst gredzenu. Vai jūs piekrītat, nozīmīgs Ģilde?

"Ģilde: Labi, jā. Es atdošu savu labāko zirgu tam, kurš Padovā sāk vecāko bildināt, līdz galam aplaupīt, izmest, ielikt gultā un atbrīvot viņu mājās. Ej!

(Gremio un Hortensio izeja. Tranio un Lusencio paliek).

"Tranio:
Es lūdzu jūs, ser, sakiet, vai tas ir iespējams
šai mīlestībai pēkšņi piemīt tik liels spēks.

"Lusencio:
Ah, Tranio, līdz es redzēju, ka tā ir taisnība,
Es nekad neticēju, ka tas ir iespējams vai iespējams.
Klausies, kamēr es, nelaipna, paskatījos uz viņu
Mīlestības sekas sajutu savā neuzmanībā.
Un tagad es jums atklāti atzīšos
jums, kas esat tik intīms un mīļš,
kā Anne bija Kartāgas karalienei,
ka es sadedzinu, patērēju un mirstu, lai uzvarētu,
Labais Tranio, šīs pieticīgās meitenes mīlestība.
Iesaki man, Tranio; Es zinu, ka jūs varat;
palīdzi man, Tranio; Es zinu, ka jūs to izdarīsit ".

Macbeth

Tā ir viena no zināmākajām un tumšākajām angļu dramaturga traģēdijām. Tas sastāv no pieciem cēlieniem, kurā pirmajā iepazīstina Makbetu un Banku, divi skotu ģenerāļi, kuriem parādās trīs raganas, kas pareģo, ka viena no viņām kļūs attiecīgi par ķēniņu karali un tēvu. Pēc šīs tikšanās Makbetu sāk apēst ambīcijas un viņš liktenīgi piepilda savu likteni, nogalinot karali, viņa draugu Banquo un daudzus citus ceļā uz troni.

Darba iekāres, nodevība, neprāts un nāve ir galvenās darba tēmas. Makbets beidzot nomirst slepkavībā, pēc tam, kad ir devis slaveno monologu par dzīves nejēdzībām. Tādējādi visi pareģojumi tiek piepildīti, tāpat kā grieķu traģēdijas.

Šajā rakstā Sofokla un Aisila ietekme uz Šekspīra darbu ir vairāk nekā acīmredzama. Tas nav nekas neparasts, rakstnieks bija regulārs grieķu literatūras, tās lielo ģēniju lasītājs un cienītājs.

Fragments

"Pirmā aina
(Ir dzirdama vientuļa vieta, pērkons un zibens. Un ierodas trīs raganas).

"Pirmā ragana:
Kad mēs visi trīs atkal satiksimies? Kāds gadījums, kad pērkons un zibens spēriens, vai kad līst?

Otrā ragana:
Pēc tam, kad din ir beidzies, kad cīņa ir zaudēta un uzvarēta.

"Trešā ragana:
Tas notiks pirms saules norietēšanas.

"Pirmā ragana:
Un kur mēs tiksimies?

Otrā ragana:
Starp krūmiem.

"Trešā ragana
Tur mēs satiksim Makbetu.

"Pirmā ragana
Es eju, sašutusi!

"Visi:
Tas putnubiedēklis mūs sauc ... nekavējoties! Skaists ir briesmīgs un šausmīgi skaists: lidosim cauri miglai un sabojātam gaisam.

(Viņi iet)".

Soneti

Šekspīrs vairākus gadus uzrakstīja daudzus sonetus angļu valodā. Tos ar dažiem izlaidumiem beidzot publicēja 1609. gadā. Vēlākos izdevumos galīgi tiek apkopota galīgā versija, kas sastāv no 154 dzejoļiem.

Pirmie 126 soneti ir adresēti nezināmas identitātes jaunietim, citi tumšmatainai kundzei un citi “sāncenšu” dzejniekam. Kompilācija veltīta “Mr. WH ”, pagaidām neidentificēts kungs, kaut arī pastāv vairākas teorijas. Personas, kurām dzied liriskā balss, kā arī veltījuma nenoteiktība, papildina noslēpumu un diskusijas, kas saistītas ar sonetiem un Šekspīra dzīvi kopumā.

Apskatītās tēmas ir mīlestība, nāves apzināšanās, pieķeršanās ģimenei un skaistums. Tomēr tas tiek darīts pavisam citādi nekā tā priekšgājēji un laikabiedri. Šajos dzejoļos Šekspīrs spēlē ar savu varoņu žanriem, jaukāko un laimīgāko veltot jaunietim, nevis dāmai, izsakot izteiktas satīras un mājienus uz seksu. Dažreiz tas maina arī angļu soneta tradicionālo struktūru.

Šie soneti ir tulkoti gandrīz visās valodās un atkārtoti izdrukāti neskaitāmas reizes.

1. sonets

"Mēs vēlamies, lai viņi izplatītos, visskaistākās radības,

viņa suga, jo roze nekad nevar nomirt

un, būdams nobriedis, laiks sabrūk

iemūžini savu atmiņu, savu jauno mantinieku.

Bet tu, veltīts savām gaišajām acīm,

jūs barojat liesmu, savu gaismu ar savu būtību,

radot badu, kur ir pārpilnība.

Jūs, pats ienaidnieks, esat nežēlīgs pret savu dvēseli.

Jūs, kas esat šīs pasaules smaržīgais rotājums,

vienīgais karogs, kas izsludina pavasari,

Savā kokonā jūs apglabājat savu prieku

un jūs to darāt, saldais skopais, plātīties alkatībā.

Apžēlojies par pasauli vai starp tevi un kapu,

jūs aprīsit labo, kas ir parādā šai pasaulei ”.