Huans de Mena

Huans de Mena (1411 - 1456) bija spāņu rakstnieks, kurš izcēlās ar poētiski augstā vārdu krājuma meklējumiem kastīliešu valodā. Viņa pazīstamākais darbs ir Labirinta fortuna, viņā ir acīmredzamas kulturālas lirikas iezīmes, nedaudz stingras un nemainīgas. Tāpēc viņa stilā prioritāte ir cildenam saturam, kaitējot biežāk sastopamai un aktuālai izteiksmei.

Kaut arī viņa darbu pirmsrenesanses periodā lielākā daļa zinātnieku ir izstrādājuši, tā metrika parāda barokam raksturīgo "pārslodzi". Konkrēti - neskatoties uz vairāk nekā simts gadu virzību uz priekšu - Huana de Menas dzeja lieliski sader ar kulturanisms.

Biogrāfija

Viņš dzimis Kordobā 1411. gadā, agrā bērnībā palicis bārenis. Saskaņā ar tādiem avotiem kā writers.org, "ja nav dokumentācijas par viņa vecākiem, rodas aizdomas, ka viņam ir bijusi jūdu ticība." 1434. gadā viņš absolvējis Salamankas universitāti ar mākslas maģistra grādu. 1441. gadā Mena devās uz Florenci kardināla de Torquemada pavadībā.

No turienes viņš pārcēlās uz Romu, lai pabeigtu humānistisko apmācību. Divus gadus vēlāk viņš atgriezās Kastīlijā, lai kalpotu Huanam II kā latīņu nekrologu sekretāram. Iepriekšminētajam monarham Huans de Mena veltīja savu slavenāko dzejoli: Fortūnas labirints. 1444. gadā viņš tika iecelts par karalistes hroniku, lai gan daži vēsturnieki apstrīd viņa autora Jāņa II hroniku autoru.

Personiski jautājumi

Par Huana de Menas sentimentālo un privāto dzīvi ir maz ticamu ierakstu un daudz neskaidrību. Starp šīm "baumām" tiek uzskatīts, ka jaunības gados viņš apprecējās ar jaunu sievieti no labas ģimenes no Kordobas. Tomēr sievietes vārds pat nav precīzi noteikts, un šķiet, ka pāris nav radījis nevienu pēcnācēju.

No otras puses, Marina de Sotomayor ir vēl viena cēlā sieviete, kas saistīta ar Kordovas dzejnieku. Bet vēsturnieki nekad nav bijuši vienprātīgi, nosakot, vai tas bija (otrās) sievas vai mīļākās lomā. Nav arī oficiālu pierakstu par Huana de Menas atzītiem bērniem.

Dzejnieks, kurš ir apsēsts ar savu darbu un saistīts ar aristokrātiju

Huanu de Menu raksturoja viņa laika izcili intelektuāļi - viņu vidū Alonso de Kartahena un Huans de Lucerna - kā dzejas apsēsts cilvēks. Tādā mērā, ka daudzas reizes viņš par to atstāja novārtā savu veselību. Tāpat viņš izveidoja ciešu draudzību un dalījās literārajā gaumē ar tādām personībām kā Álvaro de Luna un Santillanas marķīzs Íñigo López de Mendoza.

Tieši ap šī pēdējā aristokrāta figūru Huans de Mena rakstīja Piecdesmit. Tas ir ļoti izplatīts dzejolis no tā publicēšanas (1499)pazīstams arī kā Santillanas marķīza kronēšana. Patiesībā šī darba pamats tika uzrakstīts prozā, Koronācijas komentārs (1438).

Huana de Menas dzeja

Koplass pret septiņiem nāves grēkiem o Saprāts ar nāvi tas bija pēdējais viņa sacerētais dzejolis. Darbs tika pabeigts pēc nāves, jo Huans de Mena to nevarēja pabeigt pirms savas nāves Torelagunā (Kastīlijā) 1456. gadā. Tomēr Līdz pēdējai operai spāņu dzejnieks saglabāja diezgan stingru stila konsekvenci, kas bija saskaņā ar viņa priekšgājēja dzejoļiem.

Funkcijas un stils

• Divpadsmit zilbju metrs, trūkst ritma, ar nelielu lokanību un monotoniem akcentiem ik pēc divām nepiespiestām zilbēm.
• Poētika augstākajā mākslā ar izsmalcinātu terminoloģiju. Turklāt dažos viņa rakstos ir līdzīgas sarežģītības pakāpes astoņzilbes.
• Kultūrisms un neoloģisms, izmantojot vārdus, kas atnesti tieši no latīņu valodas (bez izmaiņām).
• Hiperbatonu, kā arī darbības vārdu bieža lietošana tagadnes divdabī un bezgalī.
• Arhaismu izmantošana metrikai.
• Apzināti baroka retorika - pārslogota - ar pastiprinājumiem: cita starpā perifrāze (apvedceļi vai izvairīšanās), epanalepse, atlaišana (anafora), chiasms, dublikāti vai polipoton.

Labirints de Fortuna o Trīs simti

To veido 297 galvenās mākslas pārīši. Pēc Ruizas domām un citi. (2004), šis darbs tiek “uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem alegoriskās-dantiskās tendences paraugiem radies XV gadsimta spāņu literatūrā, Fortunas labirints izceļas ar lielākās mākslas lietojumu, tā skaņas ritmu un daiļrunīgo un izsmalcināto valodu ”.

Neatkarīgi no simbolikas, teksta nozīme ir kaislīgā vēsturisko notikumu aprakstā, kas cenšas piesaistīt Ibērijas patriotismu. Tāpēc spāņu dzejnieka nodoms radīt nacionālās vienotības sajūtu, ko pārstāv karalis Huans II, ir ļoti jūtams.

Chiaroscuro

Grāmatu var iegādāties šeit: Laimes labirints

Šis darbs parāda Kordovas dzejnieka apsēstību par izsmalcinātas literatūras sagatavošanu. Tas izceļas ar galvenās mākslas (divpadsmit zilbes) un mazāko mākslu (oktobili) strofu sajaukšanos. Tāpat savā saturā konceptuālisma jēdzieni ir redzami patiesi tumšā un liriski intensīvā kontekstā.

Huana de Menas proza

Tāpat kā viņa dzejas darbā, Huans de Mena savā prozā izmantoja latinizējošu leksiku. Šī iemesla dēļ viņa rakstīšanas veidu atkārtoti pieminēja renesanses laika humānisti Herāns Nuness un El Brocense. Papildus iepriekšminētajam Santillanas marķīza kronēšana, spāņu rakstnieks veica filmas adaptāciju Iliada, ar nosaukumu Homēra romantika (1442).

Tāpat veltīts karalim Jānim II, Homēra romantika bija ļoti slavēts un veiksmīgs XNUMX. gadsimtā, jo tas pārstāvēja sintezētu Iliada oriģināls. Tāpat dažādu laikmetu vēsturnieki un akadēmiķi ir vienojušies uzslavēt šīs grāmatas prologa sagatavošanu par tās neparasto māksliniecisko koncepciju.

Cita nozīmīga Huana de Menas proza

1445. gadā viņš rakstīja Traktāts par hercoga titulu, salīdzinoši īss formāla un bruņnieciska rakstura teksts. Huans de Mena uzrakstīja šo dokumentu par godu muižniekam Huanam de Guzmanam, kad karalis Huans II viņu pasludināja par Medinas Sidonijas hercogu. Visbeidzot, Dažu seno cilšu atmiņa (1448) ir pēdējais zināmais spāņu intelektuāļa prozas darbs.

Pēdējais ir teksts, kas saistīts ar Jāņa II īsto ciltskoku (ar attiecīgajām emblēmām). Tālāk, Huans de Mena sagatavoja Alvaro de Luna grāmatas priekšvārdu, Skaidru un tikumīgu sieviešu grāmata. Tur viņš slavē savu draugu un aizstāvi par viņa drosmīgo aizstāvi pret tām sievietēm, kuras dažādās tā laika publikācijās tika apvainoti komentāri.

Huana de Menas dzejoļi

Salīdzinājums

(CVIII)

"Tas ir lieliski tāpat kā tad, kad daži ļaundari,

laikā, kad viņiem ir cits taisnīgums,

bailes no skumjām padara viņu par kobdiciju

no tā brīža dzīvot labāk,

bet, tā kā bailes viņam ir pagājušas,

atgriezieties pie saviem netikumiem kā pirmais,

tā viņi mani aizskāra izmisumā

vēlmes, kas vēlas, lai mīļākais nomirst ”.

Dziedāt Makiju

(CVI)

"Mīlestības man uzdāvināja mīlestības kroni

jo mans vārds ir vairāk mutes.

Tātad tas nebija mans ļaunākais

kad viņi man sagādā prieku no sāpēm.

Saldas kļūdas iekaro smadzenes,

bet tie nav mūžīgi, tiklīdz viņi to vēlas;

Nu, viņi man lika justies slikti, ka tu augi,

zināt, kā nemīlēt mīlestību, mīlnieki ”.